Sāsanapaṭṭhānaṃ

89. Tattha aṭṭhārasa mūlapadā kuhiṃ daṭṭhabbā? Sāsanapaṭṭhāne. Tattha katamaṃ sāsanapaṭṭhānaṃ? Saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ, nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ, asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ, vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ, taṇhāsaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, diṭṭhisaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, duccaritasaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, taṇhāvodānabhāgiyaṃ suttaṃ, diṭṭhivodānabhāgiyaṃ suttaṃ, duccaritavodānabhāgiyaṃ suttaṃ.

Tattha saṃkileso tividho – taṇhāsaṃkileso diṭṭhisaṃkileso duccaritasaṃkileso. Tattha taṇhāsaṃkileso samathena visujjhati, so samatho samādhikkhandho. Diṭṭhisaṃkileso vipassanāya visujjhati, sā vipassanā paññākkhandho. Duccaritasaṃkileso sucaritena visujjhati, taṃ sucaritaṃ sīlakkhandho. Tassa sīle patiṭṭhitassa yadi āsatti uppajjati bhavesu, evaṃ sāyaṃ samathavipassanā bhāvanāmayaṃ puññakriyavatthu bhavati tatrūpapattiyā saṃvattati. Imāni cattāri suttāni, sādhāraṇāni katāni aṭṭha bhavanti, tāniyeva aṭṭha suttāni sādhāraṇāni katāni soḷasa bhavanti.

Imehi soḷasahi suttehi bhinnehi navavidhaṃ suttaṃ bhinnaṃ bhavati. Gāthāya gāthā anuminitabbā, veyyākaraṇena veyyākaraṇaṃ anuminitabbaṃ. Suttena suttaṃ anuminitabbaṃ.

90. Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ?

‘‘Kāmandhā jālasañchannā, taṇhāchadanachāditā;

Pamattabandhanā [pamattabandhunā (udā. 74)] baddhā, macchāva kumināmukhe;

Jarāmaraṇamanventi, vaccho khīrapakova [khīrūpakova (ka.) passa udā. 64] mātara’’nti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

Cattārimāni , bhikkhave, agatigamanāni. Katamāni cattāri? Chandāgatiṃ [chandā agatiṃ (sī. ka.) passa a. ni. 

教法建立处 Sāsanapaṭṭhānaṃ
89。于此，十八根本位于何处可见？在教法建立处。此中，什么是教法建立处？烦恼部分经，习气部分经，断证部分经，无学部分经，烦恼及习气部分经，烦恼及断证部分经，烦恼及无学部分经，烦恼及断证及无学部分经，烦恼及习气及断证部分经，习气及断证部分经，贪爱烦恼部分经，邪见烦恼部分经，恶行烦恼部分经，贪爱随眠部分经，邪见随眠部分经，恶行随眠部分经。
于此，烦恼有三种：贪爱烦恼，邪见烦恼，恶行烦恼。于此，贪爱烦恼以止息而清净，此止息即定聚。邪见烦恼以观见而清净，此观见即慧聚。恶行烦恼以善行而清净，此善行即戒聚。于彼依戒而住者，若于诸有生起贪著，如是，此等止观修行成为福德资粮，于彼处趣向生。此等四种经，成为共同的，成为八种，此等八种经成为共同的，成为十六种。
以此等十六种不同的经，成为九种不同的经。以偈颂来推断偈颂，以解释来推断解释，以经文来推断经文。
90。此中，什么是烦恼部分经？
“被愚痴之网覆盖，被贪爱之衣遮蔽；
被放逸之绳捆绑，如鱼处于钓钩之处；
感受老死，如犊子被夺走乳汁之母”
此是烦恼部分经。
比丘们，有四种来处。哪四种？欲爱来处，色爱来处，无色爱来处，食爱来处（此句译自巴利文，原文中无）。

4.17] gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Imāni kho, bhikkhave, cattāri agatigamanāni. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato, athāparaṃ etadavoca satthā –

‘‘Chandā dosā bhayā mohā, yo dhammaṃ ativattati;

Nihīyati tassa yaso, kāḷapakkheva candimā’’ti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā;

Manasā ce paduṭṭhena, bhāsati vā karoti vā;

Tato naṃ dukkhamanveti, cakkaṃva vahato pada’’nti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Middhī [passa dha. pa. 325] yadā hoti mahagghaso ca, niddāyitā samparivattasāyī;

Mahāvarāhova nivāpapuṭṭho, punappunaṃ gabbhamupeti mando’’ti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Ayasāva malaṃ samuṭṭhitaṃ, tatuṭṭhāya [taduṭṭhāya (sī.) passa dha. pa. 240] tameva khādati;

Evaṃ atidhonacārinaṃ, sāni [tāni (sī.) passa dha. pa. 240] kammāni nayanti duggati’’nti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Coro yathā sandhimukhe gahīto, sakammunā haññati bajjhate ca;

Evaṃ ayaṃ pecca pajā parattha, sakammunā haññati bajjhate cā’’ti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena vihiṃsati;

Attano sukhamesāno, pecca so na labhate [labhe (ka.) passa dha. pa. 131] sukha’’nti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Gunnaṃ ce taramānānaṃ, jimhaṃ gacchati puṅgavo;

Sabbā tā jimhaṃ gacchanti, nette jimhaṃ gate [jimhagate (sī. ka.) passa a. ni. 4.70] sati.

‘‘Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;

So ce adhammaṃ carati, pageva itarā pajā;

Sabbaṃ raṭṭhaṃ dukkhaṃ seti, rājā ce hoti adhammiko’’ti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Sukiccharūpāvatime manussā, karonti pāpaṃ upadhīsu rattā;

Gacchanti te bahujanasannivāsaṃ, nirayaṃ avīciṃ kaṭukaṃ bhayānaka’’nti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Phalaṃ ve [passa a. ni. 4.68] kadaliṃ hanti, phalaṃ veḷuṃ phalaṃ naḷaṃ;

Sakkāro kāpurisaṃ hanti, gabbho assatariṃ yathā’’ti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Kodhamakkhagaru bhikkhu, lābhasakkāragāravo [lābhasakkārakāraṇā (sī. ka.) passa a. ni. 4.43];

Sukhette pūtibījaṃva, saddhamme na virūhatī’’ti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

91. ‘‘Idhāhaṃ, bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ paduṭṭhacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi, (yathā kho ayaṃ puggalo iriyati, yañca paṭipadaṃ paṭipanno, yañca maggaṃ samārūḷho) [( ) natthi a. ni. 1.43-44; itivu. 20]. Imamhi cāyaṃ samaye kālaṃ kareyya, yathābhataṃ nikkhitto, evaṃ niraye. Taṃ kissa hetu? Cittaṃ hissa, bhikkhave, paduṭṭhaṃ [padositaṃ (sī. ka.) a. ni. 

4.17。走向欲爱来处，走向嗔恨来处，走向愚痴来处，走向恐惧来处。比丘们，此是四种来处。世尊如此说，如是说后，善逝又作如是说：
“贪欲、嗔恨、恐惧、愚痴，
若人超越于法；
他的名声将被埋没，
如同黑夜之中的月亮。”
此是烦恼部分经。
“诸法以意为前导，意为主导，意所造；
若人以染污之心，或语或行；
痛苦将随之而来，如同车轮跟随拉车之牛的足迹。”
此是烦恼部分经。
“当神通广大且傲慢自负，
破坏正法并轻慢佛陀；
沉溺于享乐的泥沼，
愚人将一次又一次地堕入母胎。”
此是烦恼部分经。
“铁锈由铁而生，
反过来腐蚀铁本身；
同样，过度放纵不善之行的人，
这些业将引导他走向恶趣。”
此是烦恼部分经。
“如同盗贼在路口被捕，
因自身行为被杀或被囚；
同样，此恶人损害他人，
也因自身行为被杀或被囚。”
此是烦恼部分经。
“渴望快乐的众生，
却以棍棒伤害他人；
追求自身快乐的人，
死后将无法获得快乐。”
此是烦恼部分经。
“若领头的公牛走向污秽之处，
所有牛群都将跟随走向污秽，
没有领头的牛，它们不会走向污秽之处。
同样在人类之中，
若受人尊敬的领袖，
他若行不善法，其余民众也一样；
整个国家将陷入苦难，
如果国王行不善法。”
此是烦恼部分经。
“人身难得且短暂，
沉迷于物质享乐而造恶业；
他们将往生于人口稠密之处，
那痛苦可怕的无间地狱。”
此是烦恼部分经。
“果实摧毁了芭蕉树，
果实摧毁了竹子，果实摧毁了芦苇；
荣誉摧毁了小人，
如同胎儿摧毁了母驴。”
此是烦恼部分经。
“嗔怒、傲慢、粗鲁的比丘，
贪图利养与恭敬；
如同腐烂的种子落在良田，
无法在正法中生长。”
此是烦恼部分经。
91。“比丘们，在此，我以染污之心，如此这般观察某些人的心，（如同此人将往生何处，正走在哪条道路上，正走在哪个方向）（此句巴利文解释略）。此刻他将死去，如同被抛弃的食物残渣一样，将堕入地狱。这是什么原因？比丘们，因为他的心已被染污……

1.43; itivu. 20 passitabbaṃ], cetopadosahetu [cittapadosahetu (sī. ka.)] kho pana, bhikkhave, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca, tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Paduṭṭhacittaṃ ñatvāna, ekaccaṃ idha puggalaṃ;

Etamatthañca byākāsi, buddho [satthā (sī. ka.)] bhikkhūna santike;

Imamhi cāyaṃ samaye, kālaṃ kayirātha puggalo;

Nirayaṃ upapajjeyya, cittaṃ hissa padūsitaṃ;

Cetopadosahetu hi, sattā gacchanti duggatiṃ.

Yathābhataṃ nikkhipeyya, evameva tathāvidho;

Kāyassa bhedā duppañño, nirayaṃ sopapajjatī’’ti.

Ayampi attho vutto bhagavatā iti me sutanti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Sace bhāyatha dukkhassa, sace vo dukkhamappiyaṃ;

Mākattha pāpakaṃ kammaṃ, āvi [āvī (sī.) passa udā. 44] vā yadi vā raho.

‘‘Sace ca pāpakaṃ kammaṃ, karissatha karotha vā;

Na vo dukkhā pamutyatthi, upeccapi palāyata’’nti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Adhammena dhanaṃ laddhā, musāvādena cūbhayaṃ;

Mameti bālā maññanti, taṃ kathaṃ nu bhavissati.

‘‘Antarāyā su bhavissanti, sambhatassa vinassati;

Matā saggaṃ na gacchanti, nanu ettāvatā hatā’’ti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Kathaṃ khaṇati attānaṃ, kathaṃ mittehi jīrati;

Kathaṃ vivaṭṭate dhammā, kathaṃ saggaṃ na gacchati.

‘‘Lobhā khaṇati attānaṃ, luddho mittehi jīrati;

Lobhā vivaṭṭate dhammā, lobhā saggaṃ na gacchatī’’ti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Caranti bālā dummedhā, amitteneva attanā;

Karontā pāpakaṃ kammaṃ, yaṃ hoti kaṭukapphalaṃ [kaṭakaṃ phalaṃ (ka.) passa dha. pa. 66].

‘‘Na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu, yaṃ katvā anutappati;

Yassa assumukho rodaṃ, vipākaṃ paṭisevatī’’ti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Dukkaraṃ duttitikkhañca, abyattena ca [aviyattena (sī. ka.) passa saṃ. ni. 1.17] sāmaññaṃ;

Bahū hi tattha sambādhā, yattha bālo visīdati.

‘‘Yo hi atthañca dhammañca, bhāsamāne tathāgate;

Manaṃ padosaye bālo, moghaṃ kho tassa jīvitaṃ.

‘‘Etañcāhaṃ arahāmi, dukkhañca ito ca pāpiyataraṃ bhante;

Yo appameyyesu tathāgatesu, cittaṃ padosemi avītarāgo’’ti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Appameyyaṃ paminanto, kodha vidvā vikappaye;

Appameyyaṃ pamāyinaṃ [pamāyantaṃ (sī. ka.) passa saṃ. ni. 1.179], nivutaṃ taṃ maññe akissava’’nti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Purisassa hi jātassa, kuṭhārī [kudhārī (ka.) passa saṃ. ni. 1.180] jāyate mukhe;

Yāya chindati attānaṃ, bālo dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ.

‘‘Na hi satthaṃ sunisitaṃ, visaṃ halāhalaṃ iva;

Evaṃ viraddhaṃ pāteti, vācā dubbhāsitā yathā’’ti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

92.

‘‘Yo nindiyaṃ pasaṃsati, taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo.

Vicināti mukhena so kaliṃ, kalinā tena sukhaṃ na vindati.

‘‘Appamatto ayaṃ kali, yo akkhesu dhanaparājayo;

Sabbassāpi sahāpi attanā, ayameva mahantataro [mahattaro (ka.) passa a. ni. 4.3; saṃ. ni. 

1.43；义释20 应当参照]，然而，比丘们，由于心的染污，如此这般有些众生，身坏命终之后，堕入恶趣、苦趣、下界、地狱。”世尊宣说了此义，对此是这样说的：
“了知某些人心已染污，
佛陀对比丘们阐明此义；
此时此人将命终，
堕入地狱，因其心已染污；
由于心的染污，众生走向恶趣。
如同被抛弃的残渣，
愚人身坏命终后，堕入地狱。”
我也听闻世尊宣说了此义。
此是烦恼部分经。
“如果你们害怕痛苦，如果你们厌恶痛苦；
无论公开还是秘密，都不要造作恶业。
如果你们造作或正造作恶业；
痛苦将无法避免，即使逃走也无法摆脱。”
此是烦恼部分经。
“以不正当手段获得财富，以谎言获得食物；
愚人执着地认为‘这是我的’，这将会如何？
障碍将会出现，已获得的将会失去；
死后无法升天，难道这不就是损失吗？”
此是烦恼部分经。
“如何损害自身，如何与朋友不和；
如何败坏正法，如何无法升天。
贪婪损害自身，贪婪者与朋友不和；
贪婪败坏正法，贪婪使人无法升天。”
此是烦恼部分经。
“愚痴无智之人，以自身作为敌人而行动；
造作恶业，将招致痛苦的果报。
造作之后后悔的业，不是善业；
因此，他将哭泣，承受恶果。”
此是烦恼部分经。
“难以忍受污秽，难以与粗野之人相处；
有很多痛苦，愚人所在之处。
如来出世说法时，
愚人却生起嗔心，他的生命是徒劳的。
我也能做到这点，但还有比这更痛苦的，尊者；
我对无量如来生起嗔心，虽已断尽贪欲。”
此是烦恼部分经。
“轻视无量佛陀，嗔恨与分别；
轻视无量佛陀，我认为此人已断除一切烦恼。”
此是烦恼部分经。
“出生的人，口中生出一把斧头；
愚人以恶语，砍伤自己。
没有比磨利的斧头更锋利的，如同致命的毒药；
恶语如同毒药，能摧毁他人。”
此是烦恼部分经。
92。
“赞美应受谴责的，或谴责应受赞美的人。
他以口造作争论，却无法从争论中获得快乐。
这争论微不足道，如同眼中所见的钱财损失；
然而，与自身相比，这才是最大的（损失）。”

1.180] kali;

Yo sugatesu manaṃ padosaye.

‘‘Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ, chattiṃsatī pañca ca abbudāni;

Yamariyagarahī nirayaṃ upeti, vācaṃ manañca paṇidhāya pāpaka’’nti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Yo lobhaguṇe anuyutto, so vacasā [vacasā ca (ka.) passa su. ni. 668] paribhāsati aññe;

Assaddho kadariyo [anariyo (sī. ka.)] avadaññū, macchari pesuṇiyaṃ anuyutto.

‘‘Mukhadugga vibhūta anariya, bhūnahu pāpaka dukkaṭakāri;

Purisanta kalī avajātaputta [avajātakaputta (sī. ka.) passa su. ni. 669], mā bahubhāṇidha nerayikosi.

‘‘Rajamākirasī ahitāya, sante garahasi kibbisakārī;

Bahūni duccaritāni caritvā, gacchasi kho papataṃ ciraratta’’nti.

Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

Tattha katamaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ?

‘‘Manopubbaṅgamā dhammā, manoseṭṭhā manomayā;

Manasā ce pasannena, bhāsati vā karoti vā;

Tato naṃ sukhamanveti, chāyāva anapāyinī’’ti [anupāyinīti (ka.) passa dha. pa. 2].

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

93. Mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘idaṃ, bhante, kapilavatthu iddhañceva phītañca bāhujaññaṃ [bahujanaṃ (sī. ka.) passa saṃ. ni. 5.1018] ākiṇṇamanussaṃ sambādhabyūhaṃ, so kho ahaṃ, bhante, bhagavantaṃ vā payirupāsitvā manobhāvanīye vā bhikkhū sāyanhasamayaṃ kapilavatthuṃ pavisanto bhantenapi hatthinā samāgacchāmi, bhantenapi assena samāgacchāmi, bhantenapi rathena samāgacchāmi, bhantenapi sakaṭena samāgacchāmi, bhantenapi purisena samāgacchāmi, tassa mayhaṃ, bhante, tasmiṃ samaye mussateva bhagavantaṃ ārabbha sati, mussati dhammaṃ ārabbha sati, mussati saṅghaṃ ārabbha sati. Tassa mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti ‘imamhi cāhaṃ sāyanhasamaye kālaṃ kareyyaṃ, kā mayhaṃ [mamassa (sī. ka.) passa saṃ. ni. 5.1018] gati, ko abhisamparāyo’’’ti.

‘‘Mā bhāyi, mahānāma, mā bhāyi, mahānāma, apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati, apāpikā [apāpikā te (sī.)] kālaṅkiriyā. Catūhi kho, mahānāma, dhammehi samannāgato ariyasāvako nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Katamehi catūhi? Idha, mahānāma, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti, itipi so bhagavā arahaṃ…pe… buddho bhagavāti. Dhamme…pe… saṅghe…pe… ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe… samādhisaṃvattanikehi. Seyyathāpi, mahānāma, rukkho pācīnaninno pācīnapoṇo pācīnapabbhāro, so mūlacchinno [mūlehi chinno (sī. ka.)] katamena papateyyā’’ti? ‘‘Yena, bhante, ninno yena poṇo yena pabbhāro’’ti. ‘‘Evameva kho, mahānāma, imehi catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Mā bhāyi, mahānāma, mā bhāyi, mahānāma, apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati, apāpikā kālaṅkiriyā’’ti.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena na hiṃsati;

Attano sukhamesāno, pecca so labhate sukha’’nti.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Gunnañce taramānānaṃ, ujuṃ gacchati puṅgavo;

Sabbā tā ujuṃ gacchanti, nette ujuṃ gate sati.

‘‘Evameva manussesu, yo hoti seṭṭhasammato;

So sace [so ceva (sī.) passa (sī.) passa a. ni. 4.70] dhammaṃ carati, pageva itarā pajā;

Sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti, rājā ce hoti dhammiko’’ti.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.



1.180] 争论；
对如来生起嗔心。
“百千万亿无量，
三十六与五；
怀着恶语与恶念，
将堕入阎罗掌控的地狱。”
此是烦恼部分经。
“贪婪之人，以言语诽谤他人；
不信任、吝啬、无知，嫉妒且好搬弄是非。
言语恶毒、虚伪不实、无礼，
卑鄙、邪恶、作恶多端；
充满敌意、争吵不休、出身低贱，
不要多言，你将堕入地狱。
为非作歹，制造障碍，
在圣者面前隐藏恶行；
造作诸多恶行之后，
你将长期堕入恶趣。”
此是烦恼部分经。
此中，什么是习气部分经？
“诸法以意为前导，意为主导，意所造；
若人以清净之心，或语或行；
快乐将随之而来，如同影子般不离不弃。”
此是习气部分经。
93。天王帝释对世尊如此说：“尊者，迦毗罗卫国（Kapilavatthu）（迦毗罗卫）此处繁荣昌盛，广为人知，人口众多，拥挤不堪，尊者，我于傍晚，礼敬世尊或侍奉比丘之后，进入迦毗罗卫国（Kapilavatthu）（迦毗罗卫）时，或以象、或以马、或以车、或以牛车、或以人与尊者相遇，尊者，那时我对于世尊的忆念会消失，对于法的忆念会消失，对于僧伽的忆念会消失。尊者，我心想：‘我若于此傍晚死去，我的去处将是哪里，我的归宿将是何处？’”
“天王，莫害怕，莫害怕，你的死亡将没有痛苦，你的临终将没有痛苦。天王，具备四种法的圣弟子，趣向涅槃，倾向涅槃，证入涅槃。是哪四种？天王，在此，圣弟子对佛陀具足不退转的净信：‘此世尊是阿罗汉……（中略）……是佛陀。’对法……（中略）……对僧伽……（中略）……具足不破、不穿、不杂、无秽、受智者称赞、具足正定、能趣向定的圣戒。天王，譬如一棵树向东方倾斜，向东方倾向，向东方倒下，将从何处倒下？”“尊者，从倾斜、倾向、倒下的地方倒下。”“天王，同样，具备此四种法的圣弟子，趣向涅槃，倾向涅槃，证入涅槃。天王，莫害怕，莫害怕，你的死亡将没有痛苦，你的临终将没有痛苦。”
此是习气部分经。
“渴望快乐的众生，
不以棍棒伤害他人；
追求自身快乐的人，
死后将获得快乐。”
此是习气部分经。
“若领头的公牛走向正直之路，
所有牛群都将跟随走向正直，
跟随领头的牛，它们走向正直之路。
同样在人类之中，
若受人尊敬的领袖，
他若奉行正法，其余民众也一样；
整个国家将获得幸福，
如果国王奉行正法。”
此是习气部分经。

94. Bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti ‘‘niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī’’ti. Tena kho pana samayena isidattapurāṇā thapatayo sākete [sādhuke (saṃ. ni. 5.1002)] paṭivasanti kenaci deva karaṇīyena. Assosuṃ kho isidattapurāṇā thapatayo ‘‘sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti. Niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī’’ti.

Atha kho isidattapurāṇā thapatayo magge purisaṃ ṭhapesuṃ ‘‘yadā tvaṃ ambho purisa passeyyāsi bhagavantaṃ āgacchantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ, atha amhākaṃ āroceyyāsī’’ti. Dvīhatīhaṃ ṭhito kho so puriso addasa bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna yena isidattapurāṇā thapatayo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā isidattapurāṇe thapatayo etadavoca ‘‘ayaṃ so bhante [ayaṃ bhante (sī. ka.) passa saṃ. ni. 5.1002] bhagavā āgacchati arahaṃ sammāsambuddho, yassadāni kālaṃ maññathā’’ti.

Atha kho isidattapurāṇā thapatayo yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhiṃsu. Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Isidattapurāṇā thapatayo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinnā kho isidattapurāṇā thapatayo bhagavantaṃ etadavocuṃ –

‘‘Yadā mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma ‘sāvatthiyā kosalesu cārikaṃ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ ‘dūre no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma ‘sāvatthiyā kosalesu cārikaṃ pakkanto’ti, hoti no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ ‘dūre no bhagavā’ti…pe….

‘‘Yadā pana mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma ‘kāsīsu magadhesu [kāsīhi māgadhe (saṃ. ni. 

94。 世尊住于舍卫城，祇树给孤独园。当时，许多比丘正在为世尊缝制袈裟，“袈裟完成后，世尊将在三个月后出发游行”。当时，年长的木匠伊斯达塔住在波斯城（Saketa），因为某些天神之事。年长的木匠伊斯达塔听说“许多比丘正在为世尊缝制袈裟，袈裟完成后，世尊将在三个月后出发游行”。
于是，年长的木匠伊斯达塔在路上安排了一个人，“朋友，当你看到世尊——阿罗汉、正等觉——到来时，就通知我们”。那个人站了两个多小时，远远地看到世尊走来，看到后，便走向年长的木匠伊斯达塔，走过去后，对他们说：“尊者们，世尊——阿罗汉、正等觉——来了，现在是时候了”。
于是，年长的木匠伊斯达塔走向世尊，走过去后，顶礼世尊，然后跟在世尊身后。世尊离开道路，走向一棵树下，走过去后，在准备好的座位上坐下。年长的木匠伊斯达塔顶礼世尊，然后在一旁坐下。在一旁坐下后，年长的木匠伊斯达塔对世尊说：
“尊者，当我们听说‘（世尊）将从舍卫城出发去往憍萨罗国游行’时，我们当时感到不悦，心想：‘世尊将离我们很远。’尊者，当我们听说‘（世尊）已从舍卫城出发去往憍萨罗国游行’时，我们当时感到不悦，心想：‘世尊离我们很远。’……（中略）……
“尊者，当我们听说‘（世尊）在迦尸国和摩揭陀国（Kāsīsu magadhesu）……

5.1002)] cārikaṃ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ ‘dūre no bhagavā bhavissatī’ti . Yadā pana mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma ‘kāsīsu magadhesu cārikaṃ pakkanto’ti, anappakā no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti anappakaṃ domanassaṃ ‘dūre no bhagavā’ti.

‘‘Yadā pana mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma ‘magadhesu kāsīsu cārikaṃ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṃ samaye attamanatā hoti somanassaṃ ‘āsanne no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma ‘magadhesu kāsīsu cārikaṃ pakkanto’ti, hoti no tasmiṃ samaye attamanatā hoti somanassaṃ ‘āsanne no bhagavā’ti…pe….

‘‘Yadā pana mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma ‘kosalesu sāvatthiṃ [sāvatthiyaṃ (sī. ka.)] cārikaṃ pakkamissatī’ti. Hoti no tasmiṃ samaye attamanatā hoti somanassaṃ ‘āsanne no bhagavā bhavissatī’ti.

‘‘Yadā pana mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma ‘sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme’ti hoti anappakā no tasmiṃ samaye attamanatā, hoti anappakaṃ somanassaṃ ‘āsanne no bhagavā’’’ti.

‘‘Tasmātiha, thapatayo, sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, alañca pana vo, thapatayo, appamādāyā’’ti. ‘‘Atthi kho no, bhante, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅkhātataro cā’’ti? ‘‘Katamo pana vo, thapatayo, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅkhātataro cā’’ti?

‘‘Idha mayaṃ, bhante, yadā rājā pasenadi kosalo uyyānabhūmiṃ niyyātukāmo [gantukāmo (sī. ka.) passa saṃ. ni. 

5.1002)]……将出发云游’时，我们当时感到不悦，心想：‘世尊将离我们很远。’尊者，当我们听说‘（世尊）已在迦尸国和摩揭陀国出发云游’时，我们当时更加不悦，心想：‘世尊离我们很远。’
“尊者，当我们听说‘（世尊）将从摩揭陀国出发去往迦尸国**’时，我们当时感到高兴，心想：‘世尊将离我们很近。’尊者，当我们听说‘（世尊）已从摩揭陀国出发去往迦尸国**’时，我们当时感到高兴，心想：‘世尊离我们很近。’……（中略）……
“尊者，当我们听说‘（世尊）将从憍萨罗国出发去往舍卫城（Sāvatthi）’时，我们当时感到高兴，心想：‘世尊将离我们很近。’
“尊者，当我们听说‘（世尊）住于舍卫城，祇树给孤独园’时，我们当时更加高兴，心想：‘世尊离我们很近。’”
“木匠们，因此，居家生活是充满束缚的，如同处于险路，而出家生活是无拘无束的，然而，木匠们，你们仍需谨慎。”“尊者，还有比这种束缚更严重的束缚吗？”“木匠们，什么束缚比这种束缚更严重呢？”
“尊者，当憍萨罗国王波斯匿（Pasenadi）想去园林……

5.1002] hoti, ye te rañño pasenadissa kosalassa nāgā opavayhā, te kappetvā yā tā rañño pasenadissa kosalassa pajāpatiyo piyā manāpā, tā [tāsaṃ (sī. ka.)] ekaṃ purato ekaṃ pacchato nisīdāpema, tāsaṃ kho pana, bhante, bhaginīnaṃ evarūpo gandho hoti. Seyyathāpi nāma gandhakaraṇḍakassa tāvadeva vivariyamānassa, yathā taṃ rājakaññānaṃ [rājārahena (sī. ka.)] gandhena vibhūsitānaṃ. Tāsaṃ kho pana, bhante, bhaginīnaṃ evarūpo kāyasamphasso hoti, seyyathāpi nāma tūlapicuno vā kappāhapicuno vā, yathā taṃ rājakaññānaṃ sukhedhitānaṃ. Tasmiṃ kho pana, bhante, samaye nāgopi rakkhitabbo hoti. Tāpi bhaginiyo rakkhitabbā hoti. Attāpi rakkhitabbā hoti. Na kho pana mayaṃ, bhante, abhijānāma tāsu bhagīnisu pāpakaṃ cittaṃ ñappādentā, ayaṃ kho no, bhante, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅghātataro cāti.

‘‘Tasmātiha , thapatayo, sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Alañca pana vo, thapatayo, appamādāya. Catūhi kho thapatayo, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

‘‘Katamehi catūhi? Idha, thapatayo, sutavā ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti itipi so bhagavā arahaṃ…pe… buddho bhagavāti, dhamme…pe… saṅghe…pe… vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati, muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato appaṭivibhattaṃ. Imehi kho, thapatayo, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

‘‘Tumhe kho, thapatayo, buddhe aveccappasādena samannāgatā itipi so bhagavā arahaṃ…pe… buddho bhagavāti, dhamme…pe… saṅghe…pe… yaṃ kho pana kiñci kule deyyadhammaṃ, sabbaṃ taṃ appaṭivibhattaṃ sīlavantehi kalyāṇadhammehi, taṃ kiṃ maññatha, thapatayo, katividhā te kosalesu manussā ye tumhākaṃ samasamā yadidaṃ dānasaṃvibhāgehī’’ti? ‘‘Lābhā no, bhante, suladdhaṃ no, bhante, yesaṃ no bhagavā evaṃ pajānātī’’ti.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.



94。世尊住于舍卫城，祇树给孤独园。当时，很多比丘正在为世尊缝制袈裟，“袈裟完成后，世尊将在三个月后出发游行”。当时，年长的木匠伊斯达塔住在波斯城（Saketa），因为某些天神之事。年长的木匠伊斯达塔听说“很多比丘正在为世尊缝制袈裟，袈裟完成后，世尊将在三个月后出发游行”。
于是，年长的木匠伊斯达塔在路上安排了一个人，“朋友，当你看到世尊——阿罗汉、正等觉——到来时，就通知我们”。那个人站了两个多小时，远远地看到世尊走来，看到后，便走向年长的木匠伊斯达塔，走过去后，对他们说：“尊者们，世尊——阿罗汉、正等觉——来了，现在是时候了”。
于是，年长的木匠伊斯达塔走向世尊，走过去后，顶礼世尊，然后跟在世尊身后。世尊离开道路，走向一棵树下，走过去后，在准备好的座位上坐下。年长的木匠伊斯达塔顶礼世尊，然后在一旁坐下。在一旁坐下后，年长的木匠伊斯达塔对世尊说：
“尊者，当我们听说‘（世尊）将从舍卫城出发去往憍萨罗国游行’时，我们当时感到不悦，心想：‘世尊将离我们很远。’尊者，当我们听说‘（世尊）已从舍卫城出发去往憍萨罗国游行’时，我们当时感到不悦，心想：‘世尊离我们很远。’……（中略）……
“尊者，当我们听说‘（世尊）在迦尸国和摩揭陀国（Kāsīsu magadhesu）……将出发云游’时，我们当时感到不悦，心想：‘世尊将离我们很远。’尊者，当我们听说‘（世尊）已在迦尸国和摩揭陀国出发云游’时，我们当时更加不悦，心想：‘世尊离我们很远。’
“尊者，当我们听说‘（世尊）将从摩揭陀国出发去往迦尸国’时，我们当时感到高兴，心想：‘世尊将离我们很近。’尊者，当我们听说‘（世尊）已从摩揭陀国出发去往迦尸国’时，我们当时感到高兴，心想：‘世尊离我们很近。’……（中略）……
“尊者，当我们听说‘（世尊）将从憍萨罗国出发去往舍卫城（Sāvatthi）’时，我们当时感到高兴，心想：‘世尊将离我们很近。’
“尊者，当我们听说‘（世尊）住于舍卫城，祇树给孤独园’时，我们当时更加高兴，心想：‘世尊离我们很近。’”
“木匠们，因此，居家生活是充满束缚的，如同处于险路，而出家生活是无拘无束的，然而，木匠们，你们仍需谨慎。”“尊者，还有比这种束缚更严重的束缚吗？”“木匠们，什么束缚比这种束缚更严重呢？”
“尊者，当憍萨罗国王波斯匿（Pasenadi）想去园林的时候，那些国王波斯匿的坐骑大象被装饰好后，国王波斯匿那些可爱喜爱的妃子们，我们让她们一个在前面，一个在后面伺候着，尊者，这些妃子们有着这样的香味，就像刚打开的香盒一样，如同那些用香料装饰的公主们。尊者，这些妃子们有着这样的身体触感，就像棉絮或劫波树絮一样，如同那些安乐舒适的公主们。尊者，那时，大象不需要保护，而那些妃子们需要保护，我们自己也需要保护。尊者，我们不敢在那些妃子们面前表露邪念，尊者，这比我们所说的那种束缚更严重。”
“因此，木匠们，居家生活是充满束缚的，如同处于险路，而出家生活是无拘无束的。然而，木匠们，你们仍需谨慎。木匠们，具备四种法的圣弟子是入流者，不堕恶趣法，决定趣向正觉。是哪四种？木匠们，在此，已听闻法的圣弟子对佛陀具足不退转的净信：‘此世尊是阿罗汉……（中略）……是佛陀。’对法……（中略）……对僧伽……（中略）……以离贪、离垢、离悭的心在家生活，如同手中捧着水一般舍弃，慷慨好施，乐于分享，平等布施。木匠们，具备这四种法的圣弟子是入流者，不堕恶趣法，决定趣向正觉。木匠们，你们对佛陀具足不退转的净信：‘此世尊是阿罗汉……（中略）……是佛陀。’对法……（中略）……对僧伽……（中略）……家中所有可以布施的东西，都平等地布施给持戒的善人，木匠们，你们认为，在憍萨罗国有多少人，在布施方面能与你们相比？”“尊者，我们很幸运，世尊如此了解我们。”
此是习气部分经。

95.

‘‘Ekapupphaṃ cajitvāna [yajitvāna (ka.) passa theragā. 96], sahassaṃ kappakoṭiyo.

Deve ceva manusse ca, sesena parinibbuto’’ti.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Assatthe haritobhāse, saṃvirūḷhamhi pādape;

Ekaṃ buddhagataṃ [buddhakataṃ (ka.) passa theragā. 217] saññaṃ, alabhiṃtthaṃ [alabhiṃhaṃ (sī. ka.)] patissato.

‘‘Ajja tiṃsaṃ tato kappā, nābhijānāmi duggatiṃ;

Tisso vijjā sacchikatā, tassā saññāya vāsanā’’ti.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Piṇḍāya kosalaṃ puraṃ, pāvisi aggapuggalo;

Anukampako purebhattaṃ, taṇhānighātako muni.

‘‘Purisassa vaṭaṃsako hatthe, sabbapupphehilaṅkato;

So addasāsi sambuddhaṃ, bhikkhusaṅghapurakkhataṃ.

‘‘Pavisantaṃ rājamaggena, devamānusapūjitaṃ;

Haṭṭho cittaṃ pasādetvā, sambuddhamupasaṅkami.

‘‘So taṃ vaṭaṃsakaṃ surabhiṃ, vaṇṇavantaṃ manoramaṃ;

Sambuddhassupanāmesi, pasanno sehi pāṇibhi.

‘‘Tato aggisikhā vaṇṇā, buddhassa lapanantarā;

Sahassaraṃsi vijjuriva, okkā nikkhami ānanā.

‘‘Padakkhiṇaṃ karitvāna, sīse ādiccabandhuno;

Tikkhattuṃ parivaṭṭetvā, muddhanantaradhāyatha.

‘‘Idaṃ disvā acchariyaṃ, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;

Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā, ānando etadabravi.

‘‘‘Ko hetu sitakammassa, byākarohi mahāmune;

Dhammāloko bhavissati, kaṅkhaṃ vitara no mune.

‘‘‘Yassa taṃ sabbadhammesu, sadā ñāṇaṃ pavattati;

Kaṅkhiṃ vematikaṃ theraṃ, ānandaṃ etadabravi.

‘‘‘Yo so ānanda puriso, mayi cittaṃ pasādayi;

Caturāsītikappāni, duggatiṃ na gamissati.

‘‘‘Devesu devasobhaggaṃ, dibbaṃ rajjaṃ pasāsiya;

Manujesu manujindo, rājā raṭṭhe bhavissati.

‘‘‘So carimaṃ pabbajitvā, sacchikatvāna [sacchikatvā ca (ka.)] dhammataṃ;

Paccekabuddho dhutarāgo, vaṭaṃsako nāma bhavissati.

‘‘‘Natthi citte [passa vi. va. 804] pasannamhi, appakā nāma dakkhiṇā;

Tathāgate vā sambuddhe, atha vā tassa sāvake.

‘‘‘Evaṃ acintiyā [passa apa. thera 1.1.82] buddhā, buddhadhammā acintiyā;

Acintiye pasannānaṃ, vipāko hoti acintiyo’’’ti.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

96. ‘‘Idhāhaṃ, bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ pasannacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi ‘‘(yathā kho ayaṃ puggalo iriyati, yañca paṭipadaṃ paṭipanno, yañca maggaṃ samārūḷho) [( ) natthi a. ni. 

95。“供养一朵花，
千万劫中，
于天人之中，
最终得证涅槃。”
此是习气部分经。
“菩提树下绿荫浓密，
繁茂的枝叶交错掩映；
忆念佛陀生起一念，
获得相应的回报。
从今往后三十劫，
我不曾堕入恶趣；
证得三明与四圣谛，
皆因那一念的习气。”
此是习气部分经。
“最尊贵的佛陀，
进入憍萨罗的都城化缘；
慈悲的圣者，断除渴爱，
寂静的牟尼。
男子手持花环，
缀满鲜花，芬芳馥郁；
他看到佛陀，
由比丘僧团簇拥而行。
佛陀走在国王大道上，
受天人恭敬供养；
他心中欢喜，净信油然而生，
走向佛陀所在之处。
他将这芬芳馥郁、
色彩艳丽、令人愉悦的花环，
以清净的双手，
虔诚地献给佛陀。
就在花环触碰到佛陀的瞬间，
火焰般的金色光芒，
如同千道闪电，
从佛陀身上放射而出。
男子右绕佛陀，
将花环戴在佛陀头上；
三次顶礼，
然后侍立一旁。
见到这不可思议的景象，
令人惊叹，毛骨悚然；
阿难偏袒右肩，
问道：
‘大牟尼，是什么原因，
让您展现如此神通？
请为我们开示法义，
消除心中的疑惑。’
‘他对一切法，
始终拥有智慧；
断除疑惑的长老，
对阿难如此说道：
‘阿难，这个人，
对我生起净信；
八万四千劫中，
他不会堕入恶趣。
他将在天界享有天人荣光，
拥有天国之王的地位；
在人世间，他将成为人中之王，
统治一方国土。
最终，他将出家修行，
证悟真理；
成为辟支佛，断尽贪爱，
名为花环。’
对如来或他的弟子生起净信，
即使是微小的供养，
其功德也无量无边。
佛陀不可思议，
佛法不可思议；
对不可思议者生起净信，
其果报也是不可思议的。’”
此是习气部分经。
96。“比丘们，在此，我以清净之心，如此这般观察某些人的心：（如同此人将往生何处，正走在哪条道路上，正走在哪个方向）[（ ）没有，增支部4.17；义释20 应当参照]……

1.43-44; itivu. 21]. Imamhi cāyaṃ samaye kālaṃ kareyya, yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Taṃ kissa hetu? Cittaṃ hissa, bhikkhave, pasannaṃ, cetopasādahetu [cittappasādahetu (sī. ka.)] kho pana evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī’’ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca, tatthetaṃ iti vuccati –

‘‘Pasannacittaṃ ñatvāna, ekaccaṃ idha puggalaṃ;

Etamatthañca byākāsi, buddho [satthā (sī. ka.) passa itivu. 21] bhikkhūna santike.

‘‘Imamhi cāyaṃ samaye, kālaṃ kayirātha puggalo;

Saggamhi upapajjeyya, cittaṃ hissa pasāditaṃ.

‘‘Cetopasādahetu hi, sattā gacchanti suggatiṃ;

Yathābhataṃ nikkhipeyya, evamevaṃ tathāvidho;

Kāyassa bhedā sappañño, saggaṃ so upapajjatī’’ti.

‘‘Ayampi attho vutto bhagavatā iti me suta’’nti.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Suvaṇṇacchadanaṃ nāvaṃ, nāri āruyha tiṭṭhasi;

Ogāhasi [ogāhase (sī. ka.) passa vi. va. 53] pokkharaṇiṃ, padmaṃ chindasi pāṇinā.

‘‘Kena te tādiso vaṇṇo, ānubhāvo juti ca te;

Uppajjanti ca te bhogā, ye keci manasicchitā.

‘‘Pucchitā devate saṃsa, kissa kammassidaṃ phalaṃ;

Sā devatā attamanā, devarājena pucchitā.

‘‘Pañhaṃ puṭṭhā viyākāsi, sakkassa iti me sutaṃ;

Addhānaṃ paṭipannāhaṃ, disvā thūpaṃ manoramaṃ.

‘‘Tattha cittaṃ pasādesiṃ, kassapassa yasassino;

Paddhapupphehi pūjesiṃ, pasannā sehi tasseva;

Kammassa phalaṃ vipāko, etādisaṃ katapuññā labhantī’’ti.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Dānakathā sīlakathā saggakathā puññakathā puññavipākakathā’’ti;

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Apicāpi paṃsuthūpesu uddissakatesu dasabaladharānaṃ tatthapi kāraṃ katvā saggesu narā pamodantī’’ti.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

97.

‘‘Devaputtasarīravaṇṇā, sabbe subhagasaṇṭhitī.

Udakena paṃsuṃ temetvā, thūpaṃ vaḍḍhetha kassapaṃ.

‘‘Ayaṃ sugatte sugatassa thūpo, mahesino dasabaladhammadhārino;

Tasmiṃ [yasmiṃ (sī.)] ime devamanujā pasannā, kāraṃ karontā jarāmaraṇā pamuccare’’ti.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Uḷāraṃ vata taṃ āsi, yāhaṃ thūpaṃ mahesino;

Uppalāni ca cattāri, mālañca abhiropayiṃ.

‘‘Ajja tiṃsaṃ tato kappā, nābhijānāmi duggatiṃ;

Vinipātaṃ na gacchāmi, thūpaṃ pūjetva [pūjetvā (ka.)] satthuno’’ti.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Bāttiṃsalakkhaṇadharassa, vijitavijayassa lokanāthassa;

Satasahassaṃ kappe, mudito thūpaṃ apūjesi.

‘‘Yaṃ mayā pasutaṃ puññaṃ, tena ca puññena deva sobhaggaṃ;

Rajjāni ca kāritāni, anāgantuna vinipātaṃ.

‘‘Yaṃ cakkhu adantadamakassa, sāsane paṇihitaṃ tathā;

Cittaṃ taṃ me sabbaṃ, laddhaṃ vimuttacittamhi vidhūtalato’’ti.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.



96。“比丘们，在此，我以清净之心，如此这般观察某些人的心：（如同此人将往生何处，正走在哪条道路上，正走在哪个方向）[（ ）没有，《增支部》4.17；义释21 应当参照]。此时此人命终，如同被抛弃的残渣一般升天。这是什么原因？比丘们，因为他的心是清净的，由于心的清净，如此这般有些众生，身坏命终之后，往生善趣，升天。”世尊宣说了此义，对此是这样说的：
“了知某些人心已清净，
佛陀对比丘们阐明此义。
此时此人将命终，
升入天界，因其心已清净。
由于心的清净，众生走向善趣；
如同被抛弃的残渣，
智者身坏命终后，升入天界。”
“我也听闻世尊宣说了此义。”
此是习气部分经。
“你乘坐黄金装饰的船，
登上莲花池，
用手采摘莲花。
你拥有如此美丽的容颜，
如此的威光与光芒；
你获得一切，
心中所想的快乐。
天神被帝释询问，
这是何种业的果报；
天神心中欢喜，
被帝释问到。
她回答了帝释的问题，
我听闻如此说道；
我曾前往圣地，
看到雄伟的佛塔。
在那里，我对佛陀，
生起了净信；
我用莲花供养佛塔，
内心充满虔诚；
这是我过去善业的果报，
造作如此功德者将获得如此果报。”
此是习气部分经。
“布施之谈，持戒之谈，升天之谈，功德之谈，功德果报之谈。”
此是习气部分经。
“即使对沙堆佛塔，
十力尊者，
人们在那里造作功德，
在天界享乐。”
此是习气部分经。
97。“如同天神般的容貌，
都拥有美丽的装饰。
用水和泥土，
增建迦叶佛的佛塔。
这是如来的佛塔，
拥有大威力的十力尊者；
于此，天人和人们，
生起净信，造作功德，
将从衰老和死亡中解脱。”
此是习气部分经。
“我曾供养，
大威德佛陀的佛塔，
四朵莲花，
以及一个花环。
从今往后三十劫，
我不曾堕入恶趣；
我不曾堕入恶道，
因为我供养了佛陀的佛塔。”
此是习气部分经。
“具足三十二相，
战胜一切的世间之主；
一百万劫中，
我欢喜地供养佛塔。
我由此获得的功德，
以及由此功德获得的天人荣光；
以及由此获得的国土统治权，
未来将不堕恶趣。
我的眼根专注于，
佛陀的教法；
我的心已获得解脱，
远离一切烦恼。”
此是习气部分经。

98.

‘‘Sāmākapatthodanamattameva hi, paccekabuddhamhi adāsi dakkhiṇaṃ.

Vimuttacitte akhile anāsave, araṇavihārimhi asaṅgamānase.

‘‘Tasmiñca okappayi dhammamuttamaṃ, tasmiñca dhamme paṇidhesiṃ mānasaṃ;

Evaṃ vihārīhi me saṅgamo siyā, bhave kudāsupi ca mā apekkhavā.

‘‘Tasseva kammassa vipākato ahaṃ, sahassakkhattuṃ kurusūpapajjatha [kurūsūpapajjatha (sī.)];

Dīghāyukesu amamesu pāṇisu, visesagāmīsu ahīnagāmisu.

‘‘Tasseva kammassa vipākato ahaṃ, sahassakkhattuṃ tidasopapajjatha;

Vicitramālābharaṇānulepisu, visiṭṭhakāyūpagato yasassisu.

‘‘Tasseva kammassa vipākato ahaṃ, vimuttacitto akhilo anāsavo;

Imehi me antimadehadhāribhi, samāgamo āsihi tāhi tāsihi.

‘‘Paccakkhaṃ khvimaṃ avaca tathāgato jino, samijjhate sīlavato yadicchati;

Yathā yathā me manasā vicintitaṃ, tathā samiddhaṃ ayamantimo bhavo’’ti.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Ekatiṃsamhi kappamhi jino anejo, anantadassī bhagavā sikhīti;

Tassāpi rājā bhātā sikhiddhe [sikhaṇḍi (sī.)], buddhe ca dhamme ca abhippasanno.

‘‘Parinibbute lokavināyakamhi, thūpaṃ sakāsi vipulaṃ mahantaṃ;

Samantato gāvutikaṃ mahesino, devātidevassa naruttamassa.

‘‘Tasmiṃ manusso balimābhihārī, paggayha jātisumanaṃ pahaṭṭho;

Vātena pupphaṃ patitassa ekaṃ, tāhaṃ gahetvāna tasseva dāsi.

‘‘So maṃ avocābhipasannacitto, tuyhameva etaṃ pupphaṃ dadāmi;

Tāhaṃ gahetvā abhiropayesiṃ, punappunaṃ buddhamanussaranto.

‘‘Ajja tiṃsaṃ tato kappā, nābhijānāmi duggatiṃ;

Vinipātañca na gacchāmi, thūpapūjāyidaṃ phala’’nti.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Kapilaṃ nāma nagaraṃ, suvibhattaṃ mahāpathaṃ;

Ākiṇṇamiddhaṃ phītañca, brahmadattassa rājino.

‘‘Kummāsaṃ vikkiṇiṃ tattha, pañcālānaṃ puruttame;

Sohaṃ addasiṃ sambuddhaṃ, upariṭṭhaṃ yasassinaṃ.

‘‘Haṭṭho cittaṃ pasādetvā, nimantesiṃ naruttamaṃ;

Ariṭṭhaṃ dhuvabhattena, yaṃ me gehamhi vijjatha.

‘‘Tato ca kattiko puṇṇo [kattikā puṇṇā (ka.)], puṇṇamāsī upaṭṭhitā;

Navaṃ dussayugaṃ gayha, ariṭṭhassopanāmayiṃ.

‘‘Pasannacittaṃ ñatvāna, paṭiggaṇhi naruttamo;

Anukampako kāruṇiko, taṇhānighātako muni.

‘‘Tāhaṃ kammaṃ karitvāna, kalyāṇaṃ buddhavaṇṇitaṃ;

Deve ceva manusse ca, sandhāvitvā tato cuto.

‘‘Bārāṇasiyaṃ nagare, seṭṭhissa ekaputtako;

Aḍḍhe kulasmiṃ uppajjiṃ, pāṇehi ca piyataro.

‘‘Tato ca viññutaṃ patto, devaputtena codito;

Pāsādā orūhitvāna, sambuddhamupasaṅkamiṃ.

‘‘So me dhammamadesayi, anukampāya gotamo;

Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ, dukkhassa ca atikkamaṃ.

‘‘Ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ, dukkhūpasamagāminaṃ;

Cattāri ariyasaccāni, muni dhammamadesayi.

‘‘Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, vihariṃ sāsane rato;

Samathaṃ paṭivijjhāhaṃ, rattindivamatandito.

‘‘Ajjhattañca bahiddhā ca, ye me vijjiṃsu [vijjhiṃsu (sī.)] āsavā;

Sabbe āsuṃ samucchinnā, na ca uppajjare puna.

‘‘Pariyantakataṃ dukkhaṃ, carimoyaṃ samussayo;

Jātimaraṇasaṃsāro, natthidāni punabbhavo’’ti.

Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.



98。“你仅以一垫草，
供养辟支佛，
他心解脱，断尽烦恼，
安住空寂，无有执着。
你向他请教无上妙法，
并将心专注于此法；
愿我与如此修行者相遇，
未来世不再有期盼。
由于那时的善业果报，
我千次投生于俱卢国（Kurusūpapajjatha），
长寿无病，
出身高贵，受人尊敬。
由于那时的善业果报，
我千次投生于忉利天，
拥有华丽的璎珞装饰，
身相殊胜，名声远扬。
由于那时的善业果报，
我心解脱，断尽烦恼；
我与这些持有最后身之人，
相遇于此地。
如来亲口宣说，
持戒者若有所求，
都能如愿以偿；
我心中所想，
于此最后一生皆已实现。”
此是习气部分经。
“三十一劫以前，
佛陀名为燃灯，
他拥有无量智慧，
是世尊。
当时的国王，
是燃灯佛的兄弟，
名为Sikhiddhe，
他对佛法僧三宝，
充满敬意。
在世尊——世间引导者——涅槃后，
他建造了一座巨大的佛塔，
周长一由旬，
为了纪念这位天神之神，
人中之尊。
当时有人手持花鬘，
欢喜地供养佛塔；
一阵风吹落一朵花，
我拾起这朵落花，供养佛塔。
他以清净之心对我说，
我把这朵花献给你；
我接过花，供养佛塔，
心中不断忆念佛陀。
从今往后三十劫，
我不曾堕入恶趣；
我不曾堕入恶道，
因为我供养了佛塔。”
此是习气部分经。
“迦毗罗卫城（Kapila），
街道井然有序，
人口众多，繁荣昌盛，
属于国王梵施。
我当时是，
般遮罗国最优秀的商人，
我见到最尊贵的佛陀，
拥有无上荣耀。
我心中欢喜，净信油然而生，
邀请人中之尊到我家中，
享用美味的餐食。
到了十一月月圆之日，
我拿着新的衣服，
铺设台阶，
邀请佛陀。
人中之尊接受了邀请，
他知道我心意清净；
慈悲的圣者，断除渴爱，
寂静的牟尼。
我造作了如此，
佛陀赞叹的善业；
于天人之中，
轮回往生，直至今日。
我出生在，
波罗奈城一位富商家中，
是家中独子，
受父母宠爱。
后来，受天神启发，
我获得了智慧；
登上高楼，
去见佛陀。
慈悲的佛陀，
为我开示法义；
讲述了苦、苦的生起，
以及苦的止息。
圣者开示了，
通往苦的止息的，
八正道；
以及四圣谛。
我听闻佛陀的教诲，
欢喜奉行佛法；
日夜精进，
修习止观。
我内在和外在的烦恼，
都已断除；
一切烦恼都已根除，
不再生起。
痛苦已彻底止息，
修行之路已圆满；
生死轮回已结束，
不再有未来世。”
此是习气部分经。

99. Tattha katamaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ?

‘‘Uddhaṃ adho sabbadhi vippamutto, ayaṃ ahasmīti [ayamahamasmīti (sī.) passa udā. 61] anānupassī;

Evaṃ vimutto udatāri oghaṃ, atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyā’’ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Sīlavato , ānanda, na cetanā [cetanāya (a. ni. 11.2)] karaṇīyā ‘kinti me avippaṭisāro jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ sīlavato avippaṭisāro jāyeyya. Avippaṭisārinā, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me pāmojjaṃ jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ avippaṭisārino pāmojjaṃ jāyeyya. Pamuditena, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me pīti jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ pamuditassa pīti jāyeyya. Pītimanassa, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me kāyo passambheyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ pītimanassa kāyo passambheyya. Passaddhakāyassa ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kintāhaṃ sukhaṃ vediyeyya’nti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ passaddhakāyo sukhaṃ vediyeyya. Sukhino ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me samādhi jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ sukhino samādhi jāyeyya. Samāhitassa ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kintāhaṃ yathābhūtaṃ pajāneyya’nti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ samāhito yathābhūtaṃ pajāneyya. Yathābhūtaṃ pajānatā , ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me nibbidā jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ yathābhūtaṃ pajānanto nibbindeyya. Nibbindantena, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me virāgo jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ nibbindanto virajjeyya. Virajjantena ānanda na cetanā karaṇīyā ‘kinti me vimutti jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ virajjanto vimucceyya. Vimuttena, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me vimuttiñāṇadassanaṃ uppajjeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ vimuttassa vimuttiñāṇadassanaṃ uppajjeyyā’’ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

100.

‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā, ātāpino jhāyato brāhmaṇassa.

Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā, yato pajānāti sahetudhamma’’nti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā, ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā, yato khayaṃ paccayānaṃ avedī’’ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Kiṃnu [passa saṃ. ni. 2.243] kujjhasi mā kujjhi, akkodho tissa te varaṃ;

Kodhamānamakkhavinayatthaṃ hi, tissa brahmacariyaṃ vussatī’’ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Kadāhaṃ nandaṃ passeyyaṃ, āraññaṃ [araññaṃ (ka.) passa saṃ. ni. 2.242] paṃsukūlikaṃ;

Aññātuñchena yāpentaṃ, kāmesu anapekkhina’’nti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Kiṃsu chetvā sukhaṃ seti, kiṃsu chetvā na socati;

Kissassu [kissassa (sī. ka.) passa saṃ. ni. 1.187] ekadhammassa, vadhaṃ rocesi gotamāti.

‘‘Kodhaṃ chetvā sukhaṃ seti, kodhaṃ chetvā na socati;

Kodhassa visamūlassa, madhuraggassa brāhmaṇa;

Vadhaṃ ariyā pasaṃsanti, taṃ hi chetvā na socatī’’ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Kiṃsu hane uppatitaṃ, kiṃsu jātaṃ vinodaye;

Kiñcassu pajahe dhīro, kissābhisamayo sukho.

‘‘Kodhaṃ hane uppatitaṃ, rāgaṃ jātaṃ vinodaye;

Avijjaṃ pajahe dhīro, saccābhisamayo sukho’’ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.



99。其中，哪些是证悟部分经？
“于一切处上下解脱，
不再执着于‘我’；
如此解脱，
渡越瀑流，
断除过去，不再受生。”
此是证悟部分经。
“阿难，持戒者不应作意：‘愿我不执著生起。’阿难，这是法尔如是，持戒者将生起不执著。阿难，不执著者不应作意：‘愿我生起喜悦。’阿难，这是法尔如是，不执著者将生起喜悦。阿难，喜悦者不应作意：‘愿我生起轻安。’阿难，这是法尔如是，喜悦者将生起轻安。阿难，轻安者不应作意：‘愿我的身体平静。’阿难，这是法尔如是，轻安者将获得身体的平静。阿难，身体平静者不应作意：‘愿我感受到快乐。’阿难，这是法尔如是，身体平静者将感受到快乐。阿难，快乐者不应作意：‘愿我生起禅定。’阿难，这是法尔如是，快乐者将生起禅定。阿难，禅定者不应作意：‘愿我如实知见。’阿难，这是法尔如是，禅定者将如实知见。阿难，如实知见者不应作意：‘愿我生起厌离。’阿难，这是法尔如是，如实知见者将生起厌离。阿难，厌离者不应作意：‘愿我生起离贪。’阿难，这是法尔如是，厌离者将生起离贪。阿难，离贪者不应作意：‘愿我获得解脱。’阿难，这是法尔如是，离贪者将获得解脱。阿难，解脱者不应作意：‘愿我生起解脱智见。’阿难，这是法尔如是，解脱者将生起解脱智见。”
此是证悟部分经。
100。“婆罗门精进禅修时，
诸法现前，
他的一切渴求都将消失，
因为他了知缘起法。”
此是证悟部分经。
“婆罗门精进禅修时，
诸法现前，
他的一切渴求都将消失，
因为他了知诸缘的灭尽。”
此是证悟部分经。
“你为何生气？不要生气，
不嗔怒对你更好；
为了调伏嗔怒与我慢，
你应当奉行梵行。”
此是证悟部分经。
“何时我能见到，
身着粪扫衣，
住在森林中，
不执着于欲乐的阿难？”
此是证悟部分经。
“断除什么能带来快乐，
断除什么不再悲伤；
高贵的婆罗门，
你赞叹断除什么。
断除嗔怒能带来快乐，
断除嗔怒不再悲伤；
嗔怒是毒根，
高贵的婆罗门，
圣者赞叹断除嗔怒，
断除它不再悲伤。”
此是证悟部分经。
“断除什么能消除已生起的（烦恼），
断除什么能止息已生起的（烦恼）；
智者应当舍弃什么，
对什么的体证带来快乐？
断除嗔怒能消除已生起的（烦恼），
断除贪欲能止息已生起的（烦恼）；
智者应当舍弃无明，
对真理的体证带来快乐。”
此是证悟部分经。

101.

‘‘Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova [dayhamāneva (ka.) saṃ. ni. 1.21; theragā. 39 passitabbaṃ] matthake.

Kāmarāgappahānāya, sato bhikkhu paribbaje.

‘‘Sattiyā viya omaṭṭho, ḍayhamānova matthake;

Sakkāyadiṭṭhippahānāya, sato bhikkhu paribbaje’’ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Sabbe khayantā nicayā, patanantā samussayā;

Sabbesaṃ maraṇamāgamma, sabbesaṃ jīvitamaddhuvaṃ;

Etaṃ bhayaṃ maraṇe [maraṇaṃ (ka.) passa saṃ. ni. 1.100] pekkhamāno, puññāni kayirātha sukhāvahāni.

‘‘Sabbe khayantā nicayā, patanantā samussayā;

Sabbesaṃ maraṇamāgamma, sabbesaṃ jīvitamaddhuvaṃ;

Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno, lokāmisaṃ pajahe santipekkho’’ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Sukhaṃ sayanti munayo, na te socanti māvidha;

Yesaṃ jhānarataṃ cittaṃ, paññavā susamāhito;

Āraddhavīriyo pahitatto, oghaṃ tarati duttaraṃ.

‘‘Virato kāmasaññāya, sabbasaṃyojanātīto [sabbasaṃyojanātigo (sī.) passa saṃ. ni. 1.96];

Nandibhavaparikkhīṇo [nandīrāgaparikkhīṇo (ka.) saṃ. ni. 1.96], so gambhīre na sīdatī’’ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Saddahāno arahataṃ, dhammaṃ nibbānapattiyā;

Sussūsaṃ labhate paññaṃ, appamatto vicakkhaṇo.

Patirūpakārī dhuravā, uṭṭhātā vindate dhanaṃ;

Saccena kittiṃ pappoti, dadaṃ mittāni ganthati;

Asmā lokā paraṃ lokaṃ, evaṃ [save (sī.) passa saṃ. ni. 1.246] pecca na socatī’’ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Sabbaganthapahīnassa, vippamuttassa te sato;

Samaṇassa na taṃ sādhu, yadaññamanusāsasīti.

‘‘Yena kenaci vaṇṇena, saṃvāso sakka jāyati;

Na taṃ arahati sappañño, manasā anukampituṃ [ananukampitaṃ (sī. ka.) passa saṃ. ni. 1.236].

‘‘Manasā ce pasannena, yadaññamanusāsati;

Na tena hoti saṃyutto, yānukampā anuddayā’’ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

102.

‘‘Rāgo ca doso ca kutonidānā, aratī ratī [arati rati (ka.) saṃ. ni. 1.237; su. ni. 273 passitabbaṃ] lomahaṃso kutojā.

Kuto samuṭṭhāya manovitakkā, kumārakā dhaṅkamivossajanti.

‘‘Rāgo ca doso ca itonidānā, aratī ratī lomahaṃso itojā;

Ito samuṭṭhāya manovitakkā, kumārakā dhaṅkamivossajanti.

‘‘Snehajā attasambhūtā, nigrodhasseva khandhajā;

Puthu visattā kāmesu, māluvāva vitatā vane.

‘‘Ye naṃ pajānanti yatonidānaṃ, te naṃ vinodenti suṇohi yakkha;

Te duttaraṃ oghamimaṃ taranti, atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyā’’ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Dukkaraṃ bhagavā sudukkaraṃ bhagavā’’ti;

‘‘Dukkaraṃ vāpi karonti, [kāmadāti bhagavā]

Sekkhā sīlasamāhitā;

Ṭhitattā anagāriyupetassa, tuṭṭhi hoti sukhāvahā’’ti.

‘‘Dullabhā [dullabhaṃ (sī. ka.) passa saṃ. ni. 1.87] bhagavā yadidaṃ tuṭṭhī’’ti;

‘‘Dullabhaṃ vāpi labhanti, [kāmadāti bhagavā]

Cittavūpasame ratā;

Yesaṃ divā ca ratto ca, bhāvanāya rato mano’’ti.

‘‘Dussamādahaṃ bhagavā yadidaṃ citta’’nti;

‘‘Dussamādahaṃ vāpi samādahanti, [kāmadāti bhagavā]

Indriyūpasame ratā;

Te chetvā maccuno jālaṃ, ariyā gacchanti kāmadā’’ti.

‘‘Duggamo bhagavā visamo maggo’’ti;

‘‘Duggame visame vāpi, ariyā gacchanti kāmada [kāmadā (ka.) passa saṃ. ni. 

101。“如同头顶燃着火焰，
为了断除贪欲，
谨慎的比丘应当出家。
如同头顶燃着火焰，
为了断除我见，
谨慎的比丘应当出家。”
此是证悟部分经。
“一切积聚终将耗尽，
一切存在终将消逝；
一切众生终将死亡，
一切生命皆不长久；
见到死亡的怖畏，
应当造作带来快乐的功德。
一切积聚终将耗尽，
一切存在终将消逝；
一切众生终将死亡，
一切生命皆不长久；
见到死亡的怖畏，
爱好和平者应当舍弃对世界的执着。”
此是证悟部分经。
“圣者安详地睡眠，
他们没有忧愁；
他们喜爱禅定，
拥有智慧，
心意集中；
精进努力，
渡过难以跨越的瀑流。
远离贪欲，
断除一切束缚；
不再有贪爱，
他不会沉沦于轮回。”
此是证悟部分经。
“信仰阿罗汉，
以及通往涅槃的佛法；
他获得倾听，
获得智慧，
谨慎不放逸。
行为正直，
勤奋努力，
将获得财富；
以诚实获得名誉，
以布施结交朋友；
对于今生和来世，
他不再有忧愁。”
此是证悟部分经。
“断除一切束缚，
获得解脱的圣者；
沙门教导他人，
是不合适的。
以任何方式与人交往，
都会产生执着；
智者不应，
以慈悲心对待（他人）。
如果以清净之心，
教导他人，
也不会因此产生执着，
因为慈悲心没有生起。”
此是证悟部分经。
102。“贪爱和嗔恨从何而生，
厌恶和贪恋，以及恐惧从何而生？
念头从何而起，
如同孩童放飞风筝？
贪爱和嗔恨由此而生，
厌恶和贪恋，以及恐惧由此而生；
念头由此而起，
如同孩童放飞风筝。
由贪爱而生，
如同榕树的枝干；
广泛地散布于欲乐之中，
如同森林中蔓延的藤蔓。
夜叉，
了知其根源的人，
将消除它；
他们将渡过难以跨越的瀑流，
断除过去，不再受生。”
此是证悟部分经。
“世尊，很难，非常难。”
“即使很难，
修行戒定慧的圣者，
也能做到；
安住于不执着于家庭生活，
知足常乐。”
“世尊，知足是很难得的。”
“喜爱心的平静者，
也能获得这难得的（知足）；
他们的心，
日夜专注于修行。”
“世尊，这颗心难以调伏。”
“喜爱调伏感官的人，
也能调伏这难以调伏的心；
他们断除魔网，
圣者获得自在。”
“世尊，这条道路难以行走，崎岖不平。”
“即使道路难以行走，崎岖不平，
圣者也能行走；

1.87];

Anariyā visame magge, papatanti avaṃsirā;

Ariyānaṃ samo maggo, ariyā hi visame samā’’ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

103.

‘‘Idaṃ hi [passa saṃ. ni. 1.101] taṃ jetavanaṃ, isisaṅghanisevitaṃ.

Āvutthaṃ dhammarājena, pītisañjananaṃ mama.

‘‘Kammaṃ vijjā ca dhammo ca, sīlaṃ jīvitamuttamaṃ;

Etena maccā sujjhanti, na gottena dhanena vā.

‘‘Tasmā hi paṇḍito poso, sampassaṃ atthamattano;

Yoniso vicine dhammaṃ, evaṃ tattha visujjhati.

‘‘Sāriputtova paññāya, sīlena upasamena ca;

Yopi pāraṅgato bhikkhu, etāvaparamo siyā’’ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Atītaṃ nānvāgameyya, nappaṭikaṅkhe anāgataṃ;

Yadatītaṃ pahīnaṃ [pahīṇaṃ (sī.) passa ma. ni. 3.272] taṃ, appattañca anāgataṃ.

‘‘Paccuppannañca yo dhammaṃ, tattha tattha vipassati;

Asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ, taṃ vidvā manubrūhaye.

‘‘Ajjeva kiccamātappaṃ [kiccaṃ ātappaṃ (sī.)], ko jaññā maraṇaṃ suve;

Na hi no saṅgaraṃ tena, mahāsenena maccunā.

‘‘Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ, ahorattamatanditaṃ;

Taṃ ve ‘‘bhaddekaratto’’ti, santo ācikkhate munī’’ti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Cattārimāni , bhikkhave, sacchikātabbāni. Katamāni cattāri? Atthi, bhikkhave, dhammā cakkhunā paññāya ca sacchikātabbā, atthi dhammā satiyā paññāya ca sacchikātabbā, atthi dhammā kāyena paññāya ca sacchikātabbā, atthi dhammā paññāya veditabbā, paññāya ca sacchikātabbā.

‘‘Katame ca, bhikkhave, dhammā cakkhunā paññāya ca sacchikātabbā? Dibbacakkhu suvisuddhaṃ atikkantamānusakaṃ cakkhunā paññāya ca sacchikātabbaṃ.

‘‘Katame ca, bhikkhave, dhammā satiyā paññāya ca sacchikātabbā? Pubbenivāsānussati satiyā paññāya ca sacchikātabbā.

‘‘Katame ca, bhikkhave, dhammā kāyena paññāya ca sacchikātabbā? Iddhividhā nirodhā kāyena paññāya ca sacchikātabbā.

‘‘Katame ca, bhikkhave, dhammā paññāya veditabbā, paññāya sacchikātabbā? Āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ paññāya veditabbaṃ, paññāya ca sacchikātabba’’nti.

Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.



101。“如同头顶燃着火焰，
为了断除贪欲，
谨慎的比丘应当出家。
如同头顶燃着火焰，
为了断除我见，
谨慎的比丘应当出家。”
此是证悟部分经。
“一切积聚终将耗尽，
一切存在终将消逝；
一切众生终将死亡，
一切生命皆不长久；
见到死亡的怖畏，
应当造作带来快乐的功德。
一切积聚终将耗尽，
一切存在终将消逝；
一切众生终将死亡，
一切生命皆不长久；
见到死亡的怖畏，
爱好和平者应当舍弃对世界的执着。”
此是证悟部分经。
“圣者安详地睡眠，
他们没有忧愁；
他们喜爱禅定，
拥有智慧，心意专注；
精进努力，
渡过难以跨越的瀑流。
远离贪欲之念，
断除一切束缚；
不再有贪爱，
他不会沉沦于轮回。”
此是证悟部分经。
“信仰阿罗汉，
以及通往涅槃的佛法；
他获得（法义的）倾听，
获得智慧，谨慎不放逸。
行为正直，勤奋努力，
将获得财富；
以诚实获得名誉，
以布施结交朋友；
对于今生和来世，
他不再有忧愁。”
此是证悟部分经。
“断除一切束缚，
获得解脱的圣者；
沙门教导他人，
是不合适的。
以任何方式与人交往，
都会产生执着；
智者不应，
以慈悲心对待（他人）。
如果以清净之心，
教导他人；
也不会因此产生执着，
因为慈悲心没有生起。”
此是证悟部分经。
102。“贪爱和嗔恨从何而生，
厌恶和贪恋，以及恐惧从何而生？
念头从何而起，
如同孩童放飞风筝？
贪爱和嗔恨由此而生，
厌恶和贪恋，以及恐惧由此而生；
念头由此而起，
如同孩童放飞风筝。
由贪爱而生，
如同榕树的枝干；
广泛地散布于欲乐之中，
如同森林中蔓延的藤蔓。
夜叉，
了知其根源的人，
将消除它；
他们将渡过难以跨越的瀑流，
断除过去，不再受生。”
此是证悟部分经。
“世尊，很难，非常难。”
“即使很难，
修行戒定慧的圣者，也能做到；
安住于不执着于家庭生活，
知足常乐。”
“世尊，知足是很难得的。”
“喜爱心的平静者，也能获得这难得的（知足）；
他们的心，日夜专注于修行。”
“世尊，这颗心难以调伏。”
“喜爱调伏感官的人，也能调伏这难以调伏的心；
他们断除魔网，圣者获得自在。”
“世尊，这条道路难以行走，崎岖不平。”
“即使道路难以行走，崎岖不平，圣者也能行走；
而非圣者在崎岖不平的道路上，
将会堕落；
圣者的道路是平坦的，
圣者在崎岖不平的道路上也能安稳行走。”
此是证悟部分经。
103。“这祇树给孤独园，
由诸天神守护。
被法王所庇佑，
令我心生欢喜。
（正见之）业、（闻思修之）慧、（体证之）法，
以及（依戒而得之）戒、（清净之）行，
是（解脱之）最胜生命；
依此得以清净，
而非依靠种族或财富。
因此，
智者应当为了自身的利益，
如理作意，
审慎地选择（正）法，
如此得以清净。
即使精通（三藏）的比丘，
舍利弗也以智慧、
持戒和禅定，
超越他们。”
此是证悟部分经。
“不应追悔过去，
不应期盼未来；
过去已消逝，
未来尚未到来。
应当观察，
当下生起的法；
不慌张，不迷惑，
了知此法，努力修行。
今天就应当努力，
谁知道死亡何时到来；
我们不应与，
死神大军，
有任何牵连。
如此这般，
日夜精进修行，
圣者称之为，
‘善逝’。”
此是证悟部分经。
“比丘们，有四种法应当证知。哪四种？比丘们，有些法应当以眼和智慧证知，有些法应当以念和智慧证知，有些法应当以身和智慧证知，有些法应当以智慧了知，并以智慧证知。
比丘们，哪些法应当以眼和智慧证知？以清净无比、超越凡人的天眼，应当以眼和智慧证知。
比丘们，哪些法应当以念和智慧证知？以宿命通，应当以念和智慧证知。
比丘们，哪些法应当以身和智慧证知？以神通变化的止息，应当以身和智慧证知。
比丘们，哪些法应当以智慧了知，并以智慧证知？以断除烦恼的智慧，应当以智慧了知，并以智慧证知。”
此是证悟部分经。

104. Tattha katamaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ?

‘‘Yassa selūpamaṃ cittaṃ, ṭhitaṃ nānupakampati;

Virattaṃ rajanīyesu, kopaneyye na kuppati;

Yassevaṃ bhāvitaṃ cittaṃ, kuto naṃ [taṃ (udā. 34)] dukkhamessatī’’ti.

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

Āyasmato ca sāriputtassa cārikādasamaṃ veyyākaraṇaṃ kātabbanti.

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Yo brāhmaṇo bāhitapāpadhammo, nihuṃhuṅko [nihuhuṅko (sī.) passa udā. 4] nikkasāvo yatatto;

Vedantagū vūsitabrahmacariyo, dhammena so brahmavādaṃ vadeyya;

Yassussadā natthi kuhiñci loke’’ti.

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Bāhitvā pāpake dhamme, ye caranti sadā satā;

Khīṇasaṃyojanā buddhā, te ve lokasmi [lokasmiṃ (sī. ka.) passa udā. 5] brāhmaṇā’’ti.

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Yattha āpo ca pathavī, tejo vāyo na gādhati;

Na tattha sukkā jotanti, ādicco nappakāsati;

Na tattha candimā bhāti, tamo tattha na vijjati.

‘‘Yadā ca attanāvedi [vedī (sī.) passa udā. 10], muni monena brāhmaṇo;

Atha rūpā arūpā ca, sukhadukkhā pamuccatī’’ti.

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Yadā sakesu [passa udā. 7] dhammesu, pāragū hoti brāhmaṇo;

Atha etaṃ pisācañca, pakkulañcātivattatī’’ti.

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Nābhinandati āyantiṃ [āyantiṃ nābhinandati (udā. 8)], pakkamantiṃ na socati;

Saṅgā saṅgāmajiṃ muttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Na udakena sucī [suci (sī. ka.) passa udā. 9] hoti, bahvettha nhāyatī [nahāyati (sī.)] jano;

Yamhi saccañca dhammo ca, so sucī so ca brāhmaṇo’’ti.

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā, ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;

Vidhūpayaṃ tiṭṭhati mārasenaṃ, sūriyova obhāsayamantalikkha’’nti.

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Santindriyaṃ passatha iriyamānaṃ, tevijjapattaṃ apahānadhammaṃ;

Sabbāni yogāni upātivatto, akiñcano iriyati paṃsukūliko.

‘‘Taṃ devatā sambahulā uḷārā, brahmavimānaṃ upasaṅkamitvā;

Ājāniyaṃ jātibalaṃ nisedhaṃ, nidha namassanti pasannacittā.

‘‘Namo te purisājañña, namo te purisuttama;

Yassa te nābhijānāma, kiṃ tvaṃ nissāya jhāyasī’’ti.

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Sahāyā vatime bhikkhū, cirarattaṃ sametikā;

Sameti nesaṃ saddhammo, dhamme buddhappavedite’’.

‘‘Suvinītā kappinena, dhamme ariyappavedite;

Dhārenti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhini’’nti [savāhana’’nti (ka.) passa saṃ. ni. 2.246].

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Nayidaṃ sithilamārabbha, nayidaṃ appena thāmasā;

Nibbānaṃ adhigantabbaṃ, sabbadukkhappamocanaṃ [sabbagantapamocanaṃ (ka.) passa saṃ. ni. 2.238].

‘‘Ayañca daharo bhikkhu, ayamuttamapuriso;

Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhini’’nti.

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

‘‘Dubbaṇṇako lūkhacīvaro, mogharājā sadā sato;

Khīṇāsavo visaṃyutto, katakicco anāsavo.

‘‘Tevijjo iddhippatto ca, cetopariyakovido [cetopariyāyakovido (sī.)];

Dhāreti antimaṃ dehaṃ, jetvā māraṃ savāhini’’nti.

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.



104。其中，哪些是不还果部分经？
“他的心如同磐石，
安住不动，不受干扰；
远离可爱之物，
不为不可爱之物所动；
如此修行的心，
怎会遭受痛苦？”
此是不还果部分经。
尊者舍利弗的游方和语法应当被阐释。
此是不还果部分经。
“断除恶法，
寂静，无烦恼，精进的婆罗门；
通达吠陀，
圆满梵行的婆罗门；
依法宣说梵语，
他永远不会在世间有任何执着。”
此是不还果部分经。
“舍弃恶法，
永远谨慎行事的圣者；
断除一切束缚，
证悟的圣者，
他们才是世间真正的婆罗门。”
此是不还果部分经。
“那里水、地、火、风，
都无法到达；
那里没有日月星辰的光芒，
也没有黑暗。
当婆罗门，
以智慧觉知自身时，
他将从有形和无形，
以及苦乐中解脱。”
此是不还果部分经。
“当婆罗门，
通达一切法时，
他将超越，
一切鬼神和障碍。”
此是不还果部分经。
“不贪恋来临的（事物），
不悲伤逝去的（事物）；
从一切束缚中解脱，
我称他为婆罗门。”
此是不还果部分经。
“用水沐浴不能带来清净，
即使沐浴很多次；
拥有真理和正法的人，
才是清净的，才是婆罗门。”
此是不还果部分经。
“婆罗门精进禅修时，
诸法现前，
他将驱散魔军，
如同太阳照亮虚空。”
此是不还果部分经。
“看那感官寂静，
行走于世间的人，
他已证得三明，
舍弃一切不善法；
超越一切修行，
无欲无求，身着粪扫衣。
无数的天神，
来到他的梵天宫殿，
恭敬顶礼，内心充满虔诚：
‘我们向您顶礼，人中之雄，人中至尊！
我们不知道您是谁，
您依靠什么禅修？’”
此是不还果部分经。
“比丘们，长久以来，
我的同伴们，
安详地睡眠；
他们安住于，
佛陀宣说的正法。
他们被佛陀，
善巧地调伏，
安住于圣者宣说的法；
他们战胜魔军，
舍弃最后的身体。”
此是不还果部分经。
“这并非懈怠之行，
这并非微不足道的寂静；
应当证得涅槃，
解脱一切痛苦。
这位年轻的比丘，
这位最优秀的人；
他战胜魔军，
舍弃最后的身体。”
此是不还果部分经。
“肤色黝黑，身着破旧袈裟，
永远是谨慎的无用之王；
断尽烦恼，
没有执着，
完成任务，
不再有烦恼。
他已证得三明和神通，
通晓心的奥秘；
他战胜魔军，
舍弃最后的身体。”
此是不还果部分经。

105. ‘‘Tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto sammāsambuddhoti vuccati. Bhikkhupi, bhikkhave, paññāvimutto rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto paññāvimuttoti vuccati.

‘‘Tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho vedanāya…pe… saññāya…pe… saṅkhārānaṃ…pe… viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto sammāsambuddhoti vuccati. Bhikkhupi, bhikkhave, paññāvimutto viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto paññāvimuttoti vuccati.

‘‘Tatra kho, bhikkhave, ko viseso ko adhippayāso [adhippāyo (ka.) passa saṃ. ni. 3.58] kiṃ nānākaraṇaṃ tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa paññāvimuttena bhikkhunāti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe…

‘‘Tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā , maggaññū maggavidū maggakovido, maggānugā ca, bhikkhave, etarahi sāvakā viharanti pacchāsamannāgatā. Ayaṃ kho, bhikkhave, viseso, ayaṃ adhippayāso, idaṃ nānākaraṇaṃ tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa paññāvimuttena bhikkhunā’’ti.

Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

106. Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca suttaṃ?

‘‘Channamativassati [passa udā. 45], vivaṭaṃ nātivassati;

Tasmā channaṃ vivaretha, evaṃ taṃ nātivassatī’’ti.

‘‘Channamativassatī’’ti saṃkileso, ‘‘vivaṭaṃ nātivassatī’’ti vāsanā, ‘‘tasmā channaṃ vivaretha, evaṃ taṃ nātivassatī’’ti ayaṃ saṃkileso ca vāsanā ca. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca suttaṃ.

‘‘Cattārome, mahārāja [bhikkhave (a. ni. 4.85)], puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Tamo tamaparāyaṇo tamo jotiparāyaṇo joti tamaparāyaṇo joti jotiparāyaṇo’’ti. Tattha yo ca puggalo joti tamaparāyaṇo yo ca puggalo tamo tamaparāyaṇo, ime dve puggalā saṃkilesabhāgiyā, yo ca puggalo tamo jotiparāyaṇo yo ca puggalo joti jotiparāyaṇo, ime dve puggalā vāsanābhāgiyā. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca suttaṃ.

Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ?

‘‘Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, yadāyasaṃ dārujapabbajañca [dārujaṃ pabbajañca (saṃ. ni. 1.121)];

Sārattarattā maṇikuṇḍalesu, puttesu dāresu ca yā apekkhā’’ti;

Ayaṃ saṃkileso.

‘‘Etaṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā, ohārinaṃ sithilaṃ duppamuñcaṃ;

Etampi chetvāna paribbajanti, anapekkhino kāmasukhaṃ pahāyā’’ti.

Ayaṃ nibbedho . Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

107. ‘‘Yañca, bhikkhave, ceteti, yañca pakappeti, yañca anuseti. Ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa ṭhitiyā, ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti, tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe āyatiṃ [āyati (sī. ka.) passa saṃ. ni. 2.38] punabbhavābhinibbatti hoti, āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyā sati āyatiṃ [āyati (sī. ka.) passa saṃ. ni. 

105。“比丘们，如来、阿罗汉、正等正觉，对色（物质）厌离、断除、寂灭、无执取，解脱，被称为正等正觉。比丘们，比丘也是，以慧解脱，对色厌离、断除、寂灭、无执取，解脱，被称为以慧解脱。
比丘们，如来、阿罗汉、正等正觉，对受……想……行……识厌离、断除、寂灭、无执取，解脱，被称为正等正觉。比丘们，比丘也是，以慧解脱，对识厌离、断除、寂灭、无执取，解脱，被称为以慧解脱。
比丘们，在此，如来、阿罗汉、正等正觉与以慧解脱的比丘之间，有何区别？有何不同？有何差异？尊者们，我们的法源于世尊……
比丘们，如来、阿罗汉、正等正觉，是未生起道路的生起者，未出现道路的出现者，未宣说道路的宣说者，是道路的知者、见者、通晓者，比丘们，如今弟子们依循道路修行，追随如来。比丘们，这是如来、阿罗汉、正等正觉与以慧解脱的比丘之间的区别，不同，差异。”
此是不还果部分经。
106。其中，哪些是烦恼部分经和习气部分经？
“遮盖处会过度降雨，
开阔处不会过度降雨；
因此，应当打开遮盖处，
这样就不会过度降雨。”
“遮盖处会过度降雨”是烦恼，“开阔处不会过度降雨”是习气，“因此，应当打开遮盖处，这样就不会过度降雨”是烦恼和习气。此是烦恼部分经和习气部分经。
“大王，世间有四种人。哪四种？黑暗趋向黑暗者，黑暗趋向光明者，光明趋向黑暗者，光明趋向光明者。”其中，光明趋向黑暗者和黑暗趋向黑暗者，这两种人是烦恼部分，黑暗趋向光明者和光明趋向光明者，这两种人是习气部分。此是烦恼部分经和习气部分经。
其中，哪些是烦恼部分经和证悟部分经？
“智者不认为，
黄金、木头和绳索是坚固的束缚；
对妻子、儿女和财产的执着，
才是坚固的束缚。”
这是烦恼。
“智者认为，
难以解脱的贪欲，
才是坚固的束缚；
断除它而出家，
不执着于欲乐，舍弃欲乐。”
这是证悟。此是烦恼部分经和证悟部分经。
107。“比丘们，心思考、筹划、执取。这是识存在的目标，在目标处，识得以安住，当识安住并增长时，未来世将再次受生，由于未来世再次受生，未来世将有生、老、死、忧、悲、苦、恼、绝望。比丘们，如此便是这堆苦的集起。

2.38] jātijarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

‘‘No ce, bhikkhave, ceteti, no ce pakappeti, atha ce anuseti. Ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa ṭhitiyā, ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa [tassa viññāṇassa (sī. ka.) passa saṃ. ni. 2.38] hoti, tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hoti, āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyā sati āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti. Ayaṃ saṃkileso.

‘‘Yato ca kho, bhikkhave, no ceva [ca (sī. ka.)] ceteti, no ca pakappeti, no ca anuseti. Ārammaṇametaṃ na hoti viññāṇassa ṭhitiyā, ārammaṇe asati patiṭṭhā viññāṇassa na hoti, tasmiṃ appatiṭṭhite viññāṇe avirūḷhe āyatiṃ punabbhavābhinibbatti na hoti, āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyā asati āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’’ti, ayaṃ nibbedho. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

108. Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ?

‘‘‘Samuddo samuddo’ti kho, bhikkhave, assutavā puthujjano bhāsati, neso, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo, mahā eso bhikkhave, udakarāsi mahāudakaṇṇavo. Cakkhu, bhikkhave, purisassa samuddo, tassa rūpamayo vego. Ayaṃ saṃkileso.

‘‘Yo taṃ rūpamayaṃ vegaṃ sahati ayaṃ vuccati, bhikkhave, atari [atāri (sī. ka.) passa saṃ. ni. 4.228] cakkhusamuddaṃ saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sagahaṃ [sagāhaṃ (saṃ. ni. 4.228)] sarakkhasaṃ tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo’’ti. Ayaṃ asekkho.

‘‘‘Sotaṃ, bhikkhave…pe… ghānaṃ…pe… jivhā…pe… kāyo…pe… mano, bhikkhave, purisassa samuddo tassa dhammamayo vegoti. Ayaṃ saṃkileso.

‘‘Yo taṃ dhammamayaṃ vegaṃ sahati, ayaṃ vuccati, bhikkhave, atari manosamuddaṃ saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo’’ti. Ayaṃ asekkho. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato, athāparaṃ etadavoca satthā –

‘‘Yo imaṃ samuddaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ,

Saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sabhayaṃ duttaraṃ accatari;

Sa vedantagū vusitabrahmacariyo, lokantagū pāragatoti vuccatī’’ti.

Ayaṃ asekkho. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ.

‘‘Chayime, bhikkhave, baḷisā lokasmiṃ anayāya sattānaṃ byābādhāya [vadhāya (saṃ. ni. 4.230)] pāṇīnaṃ. Katame cha? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu gilitabaḷiso [gilabaḷiso (sī. ka.) passa saṃ. ni. 4.230] mārassa anayaṃ āpanno, byasanaṃ āpanno, yathākāmaṃ karaṇīyo pāpimato.

‘‘Santi, bhikkhave, sotaviññeyyā saddā…pe… ghānaviññeyyā gandhā…pe… jivhāviññeyyā rasā…pe… kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā…pe… manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu gilitabaḷiso mārassa anayaṃ āpanno, byasanaṃ āpanno, yathākāmaṃ karaṇīyo [yathākāmakaraṇīyo (sī.) saṃ. ni. 

107。“比丘们，心思考、筹划、执取。这是识存在的目标，在目标处，识得以安住，当识安住并增长时，未来世将再次受生，由于未来世再次受生，未来世将有生、老、死、忧、悲、苦、恼、绝望。比丘们，如此便是这堆苦的集起。
比丘们，如果不思考，不筹划，那么即使执取，这（执取之法）也是识存在的目标，在目标处，识得以安住，当识安住并增长时，未来世将再次受生，由于未来世再次受生，未来世将有生、老、死、忧、悲、苦、恼、绝望。比丘们，如此便是这堆苦的集起。”这是烦恼。
“比丘们，如果不思考，不筹划，也不执取，这便不再是识存在的目标，没有目标处，识无法安住，当识没有安住，不增长时，未来世将不再受生，由于未来世不再受生，未来世将不再有生、老、死、忧、悲、苦、恼、绝望。比丘们，如此便是这堆苦的寂灭。”这是证悟。此是烦恼部分经和证悟部分经。
108。其中，哪些是烦恼部分经和不还果部分经？
“比丘们，没有听闻佛法的外道说：‘海！海！’比丘们，在圣者的教导中，没有海，比丘们，这是一个巨大的水坑，一个巨大的水池。比丘们，眼是人的海，色是流入其中的水流。”这是烦恼。
“比丘们，能抵御这色之水流的人，被称为渡过了眼海，他如同渡过了充满漩涡、沙洲、 crocodiles 和 demons 的海，到达了彼岸，安住于陆地上的婆罗门。”这是不还果。
“比丘们，耳……鼻……舌……身……意是人的海，法是流入其中的水流。”这是烦恼。
“比丘们，能抵御这法之水流的人，被称为渡过了意海，他如同渡过了充满漩涡、沙洲、 crocodiles 和 demons 的海，到达了彼岸，安住于陆地上的婆罗门。”这是不还果。佛陀说了这番话后，善逝又说道：
“渡过这充满漩涡、 crocodiles 和 demons 的海，
渡过这充满沙洲、怖畏、难以跨越的海的人；
是通达吠陀，
圆满梵行的人，
被称为到达了世界的彼岸。”
这是不还果。此是烦恼部分经和不还果部分经。
“比丘们，世间有六支箭，会带来众生的伤害和死亡。哪六支？比丘们，眼所见的色，可爱、迷人、令人愉悦、与欲乐相关、令人贪恋，比丘如果贪爱它、执着它、放不下它，比丘们，这就称为比丘被魔的箭射中，落入魔的掌控，陷入困境，受恶者的摆布。
比丘们，耳所闻的声音……鼻所闻的气味……舌所尝的味道……身所触的触觉……意所想的法，可爱、迷人、令人愉悦、与欲乐相关、令人贪恋，比丘如果贪爱它、执着它、放不下它。比丘们，这就称为比丘被魔的箭射中，落入魔的掌控，陷入困境，受恶者的摆布。

4.230] pāpimato’’ti. Ayaṃ saṃkileso.

‘‘Santi ca, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu na gilitabaḷiso mārassa, abhedi baḷisaṃ, paribhedi baḷisaṃ, na anayaṃ āpanno, na byasanaṃ āpanno, na yathākāmaṃ karaṇīyo pāpimato.

‘‘Santi ca, bhikkhave, sotaviññeyyā saddā…pe… manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati, nājjhosāya tiṭṭhati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu na gilitabaḷiso mārassa, abhedi baḷisaṃ, paribhedi baḷisaṃ, na anayaṃ āpanno, na byasanaṃ āpanno, na yathākāmaṃ karaṇīyo pāpimato’’ti. Ayaṃ asekkho. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ.

109. Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ?

‘‘Ayaṃ loko santāpajāto, phassapareto rogaṃ vadati attato [attano (sī. ka.) passa udā. 30];

Yena yena hi maññati [maññanti (sī. ka.)], tato taṃ hoti aññathā.

‘‘Aññathābhāvī bhavasatto loko, bhavapareto bhavamevābhinandati;

Yadabhinandati taṃ bhayaṃ;

Yassa bhāyati taṃ dukkha’’nti; Ayaṃ saṃkileso.

‘‘Bhavavippahānāya kho panidaṃ brahmacariyaṃ vussatī’’ti; Ayaṃ nibbedho;

‘‘Ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavena bhavassa vippamokkhamāhaṃsu, sabbe te ‘avippamuttā bhavasmā’ti vadāmi. Ye vā pana keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavena bhavassa nissaraṇamāhaṃsu, sabbe te ‘anissaṭā bhavasmā’ti vadāmi. Upadhiṃ [upadhi (sī. ka.) passa udā. 30] hi paṭicca dukkhamidaṃ sambhotī’’ti. Ayaṃ saṃkileso.

‘‘Sabbupādānakkhayā natthi dukkhassa sambhavo’’ti. Ayaṃ nibbedho.

‘‘Lokamimaṃ passa, puthū avijjāya paretā bhūtā bhūtaratā, bhavā aparimuttā, ye hi keci bhavā sabbadhi sabbatthatāya, sabbe te bhavā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā’’ti. Ayaṃ saṃkileso.

‘‘Evametaṃ yathābhūtaṃ, sammappaññāya passato;

Bhavataṇhā pahīyati, vibhavaṃ nābhinandati;

Sabbaso taṇhānaṃ khayā, asesavirāganirodho nibbāna’’nti;

Ayaṃ nibbedho.

‘‘Tassa nibbutassa bhikkhuno, anupādā punabbhavo na hoti;

Abhibhūto māro vijitasaṅgāmo, upaccagā sabbabhavāni tādī’’ti.

Ayaṃ asekkho. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ.

‘‘Cattārome, bhikkhave [passa a. ni. 4.5], puggalā. Katame cattāro? Anusotagāmī paṭisotagāmī ṭhitatto tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo’’ti. Tattha yoyaṃ puggalo anusotagāmī, ayaṃ puggalo saṃkilesabhāgiyo. Tattha yoyaṃ puggalo paṭisotagāmī yo ca ṭhitatto, ime dve puggalā nibbedhabhāgiyā. Tattha yoyaṃ puggalo tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo, ayaṃ asekkho. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ.



108. 其中，哪些是烦恼部分经和不还果部分经？
“比丘们，没有听闻佛法的外道说：‘海！海！’比丘们，在圣者的教导中，这并不是海，比丘们，这是一个巨大的水坑，一个巨大的水池。比丘们，眼是人的海，色是流入其中的水流。”这是烦恼。
“比丘们，能抵御这色之水流的人，被称为渡过了眼海，他如同渡过了充满漩涡、沙洲、鳄鱼和罗刹的海，到达了彼岸，安住于陆地上的婆罗门。”这是不还果。
“比丘们，耳……鼻……舌……身……意是人的海，法是流入其中的水流。”这是烦恼。
“比丘们，能抵御这法之水流的人，被称为渡过了意海，他如同渡过了充满漩涡、沙洲、鳄鱼和罗刹的海，到达了彼岸，安住于陆地上的婆罗门。”这是不还果。佛陀说了这番话后，善逝又说道：
“渡过这充满漩涡、鳄鱼和罗刹的海，
渡过这充满沙洲、怖畏、难以跨越的海的人；
是通达吠陀，圆满梵行的人，
被称为到达了世界的彼岸。”
这是不还果。此是烦恼部分经和不还果部分经。
“比丘们，世间有六支箭，会带来众生的伤害和死亡。哪六支？比丘们，眼所见的色，可爱、迷人、令人愉悦、与欲乐相关、令人贪恋，比丘如果贪爱它、执着它、放不下它，比丘们，这就称为比丘被魔的箭射中，落入魔的掌控，陷入困境，受恶者的摆布。
比丘们，耳所闻的声音……鼻所闻的气味……舌所尝的味道……身所触的触觉……意所想的法，可爱、迷人、令人愉悦、与欲乐相关、令人贪恋，比丘如果贪爱它、执着它、放不下它。比丘们，这就称为比丘被魔的箭射中，落入魔的掌控，陷入困境，受恶者的摆布。”这是烦恼。
“比丘们，眼所见的色，可爱、迷人、令人愉悦、与欲乐相关、令人贪恋，比丘如果不贪爱它、不执着它、放得下它，比丘们，这就称为比丘没有被魔的箭射中，避开了箭，躲过了箭，没有落入魔的掌控，没有陷入困境，不受恶者的摆布。
比丘们，耳所闻的声音……意所想的法，可爱、迷人、令人愉悦、与欲乐相关、令人贪恋，比丘如果不贪爱它、不执着它、放得下它，比丘们，这就称为比丘没有被魔的箭射中，避开了箭，躲过了箭，没有落入魔的掌控，没有陷入困境，不受恶者的摆布。”这是不还果。此是烦恼部分经和不还果部分经。
109. 其中，哪些是烦恼部分经、证悟部分经和不还果部分经？
“这世间由苦恼而生，
依附于触，
称之为病；
人们执着什么，
就会被什么所困扰。
这世间充满变幻，
依附于存在，
执着于存在；
执着带来恐惧，
恐惧带来痛苦。”这是烦恼。
“为了断除存在，
才应当修行梵行。”这是证悟；
“所有沙门或婆罗门，
宣称以存在断除存在，
我都说他们‘没有从存在中解脱’。
所有沙门或婆罗门，
宣称以不存在断除存在，
我都说他们‘没有从存在中解脱’。
依附于存在，
才会产生痛苦。”这是烦恼。
“断除一切执取，
痛苦就不会产生。”这是证悟。
“看看这世间，
充满愚痴，
依附于存在，
执着于存在，
没有从存在中解脱；
所有存在，
都是无常、苦、变易之法。”这是烦恼。
“如实知见，
以正智慧观察；
断除对存在的贪爱，
不执着于不存在；
彻底断除贪爱，
不再有贪爱，
寂灭，
就是涅槃。”这是证悟。
“证得涅槃的比丘，
不再受生；
战胜魔罗，
赢得战斗，
超越一切存在。”
这是不还果。此是烦恼部分经、证悟部分经和不还果部分经。
“比丘们，有四种人。哪四种？随顺道的，逆流的，安住的，渡过彼岸，安住于陆地上的婆罗门。”其中，随顺道的人，是烦恼部分。逆流的和安住的，这两种人是证悟部分。渡过彼岸，安住于陆地上的婆罗门，是不还果。此是烦恼部分经、证悟部分经和不还果部分经。

110. Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ?

Chaḷābhijātiko atthi puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati, atthi puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati, atthi puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ accantadiṭṭhaṃ [antaṃ niṭṭhaṃ (sī.)] nibbānaṃ ārādheti, atthi puggalo sukko sukkābhijātiko kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati, atthi puggalo sukko sukkābhijātiko sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati, atthi puggalo sukko sukkābhijātiko akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ accantadiṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādheti.

Tattha yo ca puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati, yo ca puggalo sukko sukkābhijātiko kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati, ime dve puggalā saṃkilesabhāgiyā.

Tattha yo ca puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati, yo ca puggalo sukko sukkābhijātiko sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati, ime dve puggalā vāsanābhāgiyā.

Tattha yo ca puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ accantadiṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādheti, yo ca puggalo sukko sukkābhijātiko akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ accantadiṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādheti, ime dve puggalā nibbedhabhāgiyā, idaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

‘‘Cattārimāni, bhikkhave [passa a. ni. 4.232-233], kammāni. Katamāni cattāri? Atthi kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ, atthi kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ, atthi kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ, atthi kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammuttamaṃ kammaseṭṭhaṃ kammakkhayāya saṃvattati’’.

Tattha yañca kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ, yañca kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ, ayaṃ saṃkileso. Yañca kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ, ayaṃ vāsanā. Yañca kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammuttamaṃ kammaseṭṭhaṃ kammakkhayāya saṃvattati, ayaṃ nibbedho. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

111. Tattha katamaṃ vāsanābhāgiyañca, nibbedhabhāgiyañca suttaṃ?

‘‘Laddhāna mānusattaṃ dve, kiccaṃ akiccameva ca;

Sukiccaṃ ceva puññāni, saṃyojanavippahānaṃ vā’’ti.

‘‘Sukiccaṃ ceva puññānī’’ti vāsanā. ‘‘Saṃyojanavippahānaṃ vā’’ti nibbedho.

‘‘Puññāni karitvāna, saggā saggaṃ vajanti katapuññā;

Saṃyojanappahānā, jarāmaraṇā vippamuccantī’’ti.

‘‘Puññāni karitvāna, saggā saggaṃ vajanti katapuññā’’ti vāsanā. ‘‘Saṃyojanappahānā jarāmaraṇā vippamuccantī’’ti nibbedho. Idaṃ vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

‘‘Dvemāni, bhikkhave, padhānāni [passa a. ni. 

110。其中，哪些是烦恼部分经、习气部分经和证悟部分经？
有六种出身的人：出身下劣的人投生到下劣之处，出身下劣的人投生到殊胜之处，出身下劣的人证得不黑不白、非黑非白之异熟、究竟、涅槃；出身殊胜的人投生到下劣之处，出身殊胜的人投生到殊胜之处，出身殊胜的人证得不黑不白、非黑非白之异熟、究竟、涅槃。
其中，出身下劣的人投生到下劣之处，以及出身殊胜的人投生到下劣之处，这两种人是烦恼部分。
其中，出身下劣的人投生到殊胜之处，以及出身殊胜的人投生到殊胜之处，这两种人是习气部分。
其中，出身下劣的人证得不黑不白、非黑非白之异熟、究竟、涅槃，以及出身殊胜的人证得不黑不白、非黑非白之异熟、究竟、涅槃，这两种人是证悟部分。此是烦恼部分经、习气部分经和证悟部分经。
“比丘们，有四种业。哪四种？有黑业，黑异熟；有白业，白异熟；有黑白业，黑白异熟；有不黑不白业，不黑不白之异熟，这是最胜之业，最上之业，趣向业的灭尽。”
其中，黑业，黑异熟，以及黑白业，黑白异熟，这是烦恼。白业，白异熟，这是习气。不黑不白业，不黑不白之异熟，这是最胜之业，最上之业，趣向业的灭尽，这是证悟。此是烦恼部分经、习气部分经和证悟部分经。
111。其中，哪些是习气部分经和证悟部分经？
“获得人身之后，有两件事：应该做的和不应该做的；应该做的就是积累功德，或者断除束缚。”
“积累功德”是习气。“或者断除束缚”是证悟。
“造作功德，
获得善趣，往生善趣；
断除束缚，
从老死中解脱。”
“造作功德，获得善趣，往生善趣”是习气。“断除束缚，从老死中解脱”是证悟。此是习气部分经和证悟部分经。
“比丘们，有两种道路。哪两种？有漏尽的道路，以及积聚（功德）的道路。其中，积聚（功德）的道路是通往善趣的，有漏尽的道路是究竟涅槃的。”

2.2]. Katamāni dve? Yo ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitesu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ pariccajati, yo ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitesu sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbāna’’nti. Tattha yo agārasmā anagāriyaṃ pabbajitesu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ pariccajati, ayaṃ vāsanā.

Yo agārasmā anagāriyaṃ pabbajitesu sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ, ayaṃ nibbedho. Idaṃ vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

Tattha taṇhāsaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ taṇhāpakkheneva niddisitabbaṃ tīhi taṇhāhi – kāmataṇhāya bhavataṇhāya vibhavataṇhāya. Yena yena vā pana vatthunā ajjhositā, tena teneva niddisitabbaṃ, tassā vitthāro chattiṃsataṇhājāliniyāvicaritāni.

Tattha diṭṭhisaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ diṭṭhipakkheneva niddisitabbaṃ ucchedasassatena, yena yena vā pana vatthunā diṭṭhivasena abhinivisati ‘‘idameva saccaṃ moghamañña’’nti, tena teneva niddisitabbaṃ, tassā vitthāro dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni.

Tattha duccaritasaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ cetanāya cetasikakammena niddisitabbaṃ tīhi duccaritehi – kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, tassa vitthāro dasaakusalakammapathā.

Tattha taṇhāvodānabhāgiyaṃ suttaṃ samathena niddisitabbaṃ, diṭṭhivodānabhāgiyaṃ suttaṃ vipassanā niddisitabbaṃ, duccaritavodānabhāgiyaṃ suttaṃ sucaritena niddisitabbaṃ. Tīṇi akusalamūlāni. Taṃ kissa hetu? Saṃsārassa nibbattiyā. Tathā nibbatte saṃsāre kāyaduccaritaṃ kāyasucaritaṃ vacīduccaritaṃ vacīsucaritaṃ manoduccaritaṃ manosucaritaṃ iminā asubhena kammavipākena idaṃ bālalakkhaṇaṃ nibbattatīti. Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

Iminā subhena kammavipākena idaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ nibbattatīti. Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

Tattha saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ catūhi kilesabhūmīhi niddisitabbaṃ – anusayabhūmiyā pariyuṭṭhānabhūmiyā saṃyojanabhūmiyā upādānabhūmiyā. Sānusayassa pariyuṭṭhānaṃ jāyati, pariyuṭṭhito saṃyujjati, saṃyujjanto upādiyati, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Imāhi catūhi kilesabhūmīhi sabbe kilesā saṅgahaṃ samosaraṇaṃ gacchanti, idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

Vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ tīhi sucaritehi niddisitabbaṃ, nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ catūhi saccehi niddisitabbaṃ, asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ tīhi dhammehi niddisitabbaṃ – buddhadhammehi paccekabuddhadhammehi sāvakabhūmiyā. Jhāyivisaye niddisitabbanti.



111。其中，哪些是习气部分经和证悟部分经？
“获得人身之后，有两件事：应该做的和不应该做的；应该做的就是积累功德，或者断除束缚。”
“积累功德”是习气。“或者断除束缚”是证悟。
“造作功德，
往生善趣，升入善趣；
断除束缚，
从老死中解脱。”
“造作功德，往生善趣，升入善趣”是习气。“断除束缚，从老死中解脱”是证悟。此是习气部分经和证悟部分经。
“比丘们，有两种道路。哪两种？在家而出家的人，舍弃衣、食、住、卧具、病人的必需品和药品，以及在家而出家的人，舍弃一切执取，断除贪爱，离贪，寂灭，涅槃。”其中，在家而出家的人，舍弃衣、食、住、卧具、病人的必需品和药品，这是习气。
在家而出家的人，舍弃一切执取，断除贪爱，离贪，寂灭，涅槃，这是证悟。此是习气部分经和证悟部分经。
其中，贪爱烦恼部分经，应当从贪爱的角度，以三种贪爱——欲贪、有贪、无有贪——来阐释。或者以任何执取的对象来阐释，它的详细解释在三十六种贪爱之网中有所阐述。
其中，邪见烦恼部分经，应当从邪见的角度，以断见来阐释。或者以任何执取为邪见的角度来阐释“只有这个是正确的，其他都是错误的”，它的详细解释在六十二种邪见中有所阐述。
其中，恶行烦恼部分经，应当以思为心所造作之业，以三种恶行——身恶行、语恶行、意恶行——来阐释，它的详细解释是十种不善业道。
其中，贪爱随烦恼部分经，应当以止来阐释，邪见随烦恼部分经，应当以观来阐释，恶行随烦恼部分经，应当以善行来阐释。三种不善根。为什么呢？为了轮回的生起。在如此生起的轮回中，以身恶行、身善行、语恶行、语善行、意恶行、意善行，以此不善的业异熟，生起下劣的相。此是烦恼部分经。
以此善的业异熟，生起大丈夫相。此是习气部分经。
其中，烦恼部分经，应当以四种烦恼地——随眠地、染污地、系缚地、执取地——来阐释。随眠生起染污，被染污者被系缚，被系缚者执取，以执取为缘，有存在，以存在为缘，有生，以生为缘，有老死、忧悲苦恼绝望。如此便是这堆苦的集起。以这四种烦恼地，摄集一切烦恼，此是烦恼部分经。
习气部分经，应当以三种善行来阐释，证悟部分经，应当以四圣谛来阐释，不还果部分经，应当以三种法——佛法、独觉法、声闻地——来阐释。在禅修的领域中进行阐释。

112. Tattha katame aṭṭhārasa mūlapadā? Lokiyaṃ lokuttaraṃ lokiyañca lokuttarañca, sattādhiṭṭhānaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca, ñāṇaṃ ñeyyaṃ ñāṇañca ñeyyañca, dassanaṃ bhāvanā dassanañca bhāvanā ca, sakavacanaṃ paravacanaṃ sakavacanañca paravacanañca, visajjanīyaṃ avisajjanīyaṃ visajjanīyañca avisajjanīyañca, kammaṃ vipāko kammañca vipāko ca, kusalaṃ akusalaṃ kusalañca akusalañca, anuññātaṃ paṭikkhittaṃ anuññātañca paṭikkhittañca, thavo cāti.

Tattha katamaṃ lokiyaṃ?

‘‘Na hi pāpaṃ kataṃ kammaṃ, sajjukhīraṃva muccati;

Ḍahantaṃ [dahantaṃ (sī. ka.) passa dha. pa. 71] bālamanveti, bhasmacchannova [bhasmāchannova (ka.)] pāvakoti.

Idaṃ lokiyaṃ.

‘‘Cattārimāni, bhikkhave, agatigamanāni sabbaṃ…pe… nihīyate tassa yaso kāḷapakkheva candimā’’ti. Idaṃ lokiyaṃ.

‘‘Aṭṭhime, bhikkhave, lokadhammā [passa a. ni. 8.6]. Katame aṭṭha? Lābho alābho, yaso ayaso, nindā pasaṃsā, sukhaṃ dukkhaṃ. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha lokadhammā’’ti. Idaṃ lokiyaṃ.

Tattha katamaṃ lokuttaraṃ?

‘‘Yassindriyāni samathaṅgatāni [samathaṃ gatāni (sī.) passa dha. pa. 94]; Assā yathā sārathinā sudantā;

Pahīnamānassa anāsavassa, devāpi tassa pihayanti tādino’’ti.

Idaṃ lokuttaraṃ.

‘‘Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni lokuttarāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni lokuttarānī’’ti. Idaṃ lokuttaraṃ.

Tattha katamaṃ lokiyañca lokuttarañca?

‘‘Laddhāna mānusattaṃ dve, kiccaṃ akiccameva cā’’ti dve gāthā. Yaṃ iha ‘‘sukiccaṃ ceva puññānī’’ti ca ‘‘puññāni karitvāna, saggā saggaṃ vajanti katapuññā’’ti ca. Idaṃ lokiyaṃ.

Yaṃ iha ‘‘saṃyojanavippahānaṃ vā’’ti ca ‘‘saṃyojanappahānā, jarāmaraṇā vippamuccantī’’ti ca, idaṃ lokuttaraṃ. Idaṃ lokiyañca lokuttarañca.

‘‘Viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre sati nāmarūpassa avakkanti hoti, nāmarūpassa avakkantiyā sati punabbhavo hoti, punabbhave sati jāti hoti, jātiyā sati jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Seyyathāpi, bhikkhave [passa saṃ. ni. 2.55], mahārukkho, tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni yāni ca tiriyaṃ gamāni, sabbāni tāni uddhaṃ ojaṃ abhiharanti. Evaṃ hi so, bhikkhave, mahārukkho tadāhāro tadupādāno ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya. Evameva kho, bhikkhave, viññāṇe āhāre sati nāmarūpassa avakkanti hoti sabbaṃ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti. Idaṃ lokiyaṃ.

‘‘Viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre asati nāmarūpassa avakkanti na hoti, nāmarūpassa avakkantiyā asati punabbhavo na hoti, punabbhave asati jāti na hoti, jātiyā asati jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṃ [kudālapiṭakaṃ (ka.)] ādāya, so taṃ rukkhaṃ mūle chindeyya, mūle [mūlaṃ (saṃ. ni. 

112。其中，哪些是十八根本句？世间、出世间、世间和出世间，有情处、法处、有情处和法处，智、智境、智和智境，见、修、见和修，自己所说、他人所说、自己所说和他所说，应舍弃的、不应舍弃的、应舍弃的和不应舍弃的，业、异熟、业和异熟，善、不善、善和不善，允许的、禁止的、允许的和禁止的，以及稳固。
其中，什么是世间？
“所造的恶业，
不会像鲜奶一样消散；
它将燃烧愚人，
如同灰烬掩盖着火焰。”
此是世间。
“比丘们，有四种恶趣……一切……他的名声将消失，如同下弦月。”此是世间。
“比丘们，有八种世间法。哪八种？获得和失去，名声和耻辱，批评和赞扬，快乐和痛苦。比丘们，这就是八种世间法。”此是世间。
其中，什么是出世间？
“他的感官已得到调伏，
如同优秀的驭者，
驯服了良马；
断除我慢，
没有烦恼，
即使天神也羡慕如此的人。”
此是出世间。
“比丘们，有五种出世间根。哪五种？信根、精进根、念根、定根、慧根。比丘们，这就是五种出世间根。”此是出世间。
其中，什么是世间和出世间？
“获得人身之后，有两件事：应该做的和不应该做的”这两句偈颂。其中，“应该做的就是积累功德”和“造作功德， 往生善趣，升入善趣”，此是世间。
其中，“或者断除束缚”和“断除束缚，从老死中解脱”，此是出世间。此是世间和出世间。
“比丘们，如果有识食，则有名色的生起，有名色的生起，则有再生，有再生，则有生，有生，则有老死、忧悲苦恼绝望。如此便是这堆苦的集起。比丘们，譬如一棵大树，它的所有根，无论是向下长的还是横着长的，都向上输送养分。比丘们，这样，这棵大树，以它为食，以它为生长之源，就能长久地存活。比丘们，同样地，如果有识食，则有名色的生起……一切……如此便是这堆苦的集起。”此是世间。
“比丘们，如果没有识食，则没有名色的生起，没有名色的生起，则没有再生，没有再生，则没有生，没有生，则没有老死、忧悲苦恼绝望。如此便是这堆苦的寂灭。比丘们，譬如一棵大树，然后有人拿着斧头，将这棵树连根砍断，砍断树根，这棵大树，以它为食，以它为生长之源，就会枯萎凋零。比丘们，同样地，如果没有识食，则没有名色的生起……一切……如此便是这堆苦的寂灭。”此是出世间。此是世间和出世间。

2.55)] chetvā palikhaṇeyya, palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya antamaso usīranāḷimattānipi. So taṃ rukkhaṃ khaṇḍākhaṇḍikaṃ chindeyya, khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinditvā [chitvā (sī. ka.)] phāleyya, phāletvā sakalikaṃ sakalikaṃ kareyya, sakalikaṃ sakalikaṃ karitvā vātātape visoseyya, vātātape visosetvā agginā ḍaheyya, agginā ḍahetvā masiṃ kareyya, masiṃ karitvā mahāvāte vā ophuneyya, nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya, evaṃ hi so, bhikkhave, mahārukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvaṃkato [anabhāvaṃgato (sī.)] āyatiṃ anuppādadhammo. Evameva kho, bhikkhave, viññāṇe āhāre asati nāmarūpassa avakkanti na hoti, nāmarūpassa avakkantiyā asati sabbaṃ…pe… evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’’ti. Idaṃ lokuttaraṃ. Idaṃ lokiyañca lokuttarañca.

113. Tattha katamaṃ sattādhiṭṭhānaṃ?

‘‘Sabbā disā anuparigamma cetasā, nevajjhagā piyataramattanā kvaci;

Evaṃ piyo puthu attā paresaṃ, tasmā na hiṃse paramattakāmo’’ti [paraṃ attakāmoti (sī.) saṃ. ni. 1.119; udā. 41 passitabbaṃ].

Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ.

‘‘Ye keci bhūtā bhavissanti ye vāpi [ca (sī. ka.) passa udā. 42], sabbe gamissanti pahāya dehaṃ;

Taṃ sabbajāniṃ kusalo viditvā, ātāpiyo [ātāpī so (sī. ka.) passa udā. 42] brahmacariyaṃ careyyā’’ti.

Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ.

‘‘Sattahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ kalyāṇamittaṃ api viveciyamānena paṇāmiyamānena gale pisanamajjamānena [galepi pamajjamānena (sī.)] yāvajīvaṃ na vijahitabbaṃ. Katamehi sattahi? Piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca vattā ca vacanakkhamo ca gambhīrañca kathaṃ kattā hoti, no ca aṭṭhāne [na ca aṭṭhāne (sī. ka.) passa a. ni. 7.37] niyojeti. Imehi kho, bhikkhave, sattahi…pe… na vijahitabbaṃ. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato. Athāparaṃ etadavoca satthā –

‘‘Piyo garu bhāvanīyo, vattā ca vacanakkhamo;

Gambhīrañca kathaṃ kattā, na caṭṭhāne niyojako;

Taṃ mittaṃ mittakāmena, yāvajīvampi seviya’’nti.

Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ.

Tattha katamaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ?

‘‘Yañca kāmasukhaṃ loke, yañcidaṃ diviyaṃ sukhaṃ;

Taṇhakkhayasukhassete [taṇhakkhayā sukhassete (sī.) passa udā. 12], kalaṃ nāgghanti soḷasi’’nti.

Idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ.

‘‘Susukhaṃ [passa theragā. 227] vata nibbānaṃ, sammāsambuddhadesitaṃ;

Asokaṃ virajaṃ khemaṃ, yattha dukkhaṃ nirujjhatī’’ti.

Idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ.

Tattha katamaṃ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca

‘‘Mātaraṃ pitaraṃ hantvā, rājāno dve ca khattiye;

Raṭṭhaṃ sānucaraṃ hantvā’’ti idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ.

‘‘Anīgho yāti brāhmaṇo’’ti; Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ;

Idaṃ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca.

‘‘Cattārome, bhikkhave, iddhipādā [passa iddhipādasaṃyutte]. Katame cattāro? Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo, vīriya…pe… citta. Vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo’’ti. Idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ.

So kāyepi cittaṃ samodahati, cittepi kāyaṃ samodahati, kāye sukhasaññañca lahusaññañca okkamitvā upasampajja viharati. Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ, idaṃ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca.



112。其中，哪些是十八根本句？世间、出世间、世间和出世间，有情处、法处、有情处和法处，智、智境、智和智境，见、修、见和修，自己所说、他人所说、自己所说和他所说，应舍弃的、不应舍弃的、应舍弃的和不应舍弃的，业、异熟、业和异熟，善、不善、善和不善，允许的、禁止的、允许的和禁止的，以及稳固。
其中，什么是世间？
“造作的恶业，
不会像鲜奶那样消散；
它将慢慢燃烧愚人，
如同灰烬掩埋的火种。”
此是世间。
“比丘们，有四种恶趣……一切……他的名声将像下弦月般消失。”此是世间。
“比丘们，有八种世间法。哪八种？获得和失去，名声和耻辱，批评和赞扬，快乐和痛苦。比丘们，这就是八种世间法。”此是世间。
其中，什么是出世间？
“他的诸根已调伏，
如同驭手调伏良马；
断除我慢，
无有烦恼，
即使天人也羡慕这样的圣者。”
此是出世间。
“比丘们，有五种出世间根。哪五种？信根、精进根、念根、定根、慧根。比丘们，这就是五种出世间根。”此是出世间。
其中，什么是世间和出世间？
“获得人身之后，有两件事：应该做的和不应该做的”这两句偈颂。其中，“应该做的就是积累功德”和“造作功德，往生善趣，升入善趣”，此是世间。
其中，“或者断除束缚”和“断除束缚，从老死中解脱”，此是出世间。此是世间和出世间。
“比丘们，如果有识食，则有名色的生起，有名色的生起，则有再生，有再生，则有生，有生，则有老死、忧悲苦恼绝望。如此便是这堆苦的集起。比丘们，譬如一棵大树，它的所有根，无论是向下长的还是横着长的，都向上输送养分。比丘们，这样，这棵大树，以它为食，以它为生长之源，就能长久地存活。比丘们，同样地，如果有识食，则有名色的生起……一切……如此便是这堆苦的集起。”此是世间。
“比丘们，如果没有识食，则没有名色的生起，没有名色的生起，则没有再生，没有再生，则没有生，没有生，则没有老死、忧悲苦恼绝望。如此便是这堆苦的寂灭。比丘们，譬如一棵大树，然后有人拿着斧头和铲子，将这棵树连根砍断，砍断树根，挖出树根，即使是最小的根，也要挖出来。他把这棵树砍成碎片，砍成碎片后劈开，劈开后剁碎，剁碎后在阳光下晒干，晒干后用火烧掉，烧掉后变成灰，变成灰后，在大风中吹散，或者丢进湍急的河流中冲走。比丘们，这样，这棵大树，根被砍断，从根本上被摧毁，不再存在，未来不再生长。比丘们，同样地，如果没有识食，则没有名色的生起……一切……如此便是这堆苦的寂灭。”此是出世间。此是世间和出世间。
113。其中，什么是以有情为处？
“以心遍观一切方向，
没有比自己更亲爱的；
同样，
他人也爱惜自己，
因此，
爱惜自己的人，
不应伤害他人。”
此是以有情为处。
“所有众生，
无论是现在的还是未来的，
都将舍弃身体；
智者了知这一切，
也应当爱惜自己，
修行梵行。”
此是以有情为处。
“比丘们，具足七个条件的善友，即使仔细观察、详细考察、在脖子上试探，也终生不应舍弃。哪七个？他可爱，令人愉悦，值得尊敬，有益，能忍耐言语，能进行深奥的谈话，不会在不恰当的场合给出建议。比丘们，具足这七个条件的……不应舍弃。佛陀说了这番话后，善逝又说道：
可爱，值得尊敬，有益，能忍耐言语，
能进行深奥的谈话，不在不恰当的场合给出建议；
渴望朋友的人，
应当终生侍奉这样的朋友。”
此是以有情为处。
其中，什么是以法为处？
“世间的欲乐，
以及天上的快乐，
都不及断除贪爱的快乐的十六分之一。”
此是以法为处。
“涅槃多么快乐，
是正等正觉所宣说的；
没有忧愁，
没有尘垢，
没有危险，
痛苦在那里寂灭。”
此是以法为处。
其中，什么是以有情为处和以法为处？
“杀害父母，
以及两位刹帝利王，
毁灭国家和随从”，此是以法为处。
“婆罗门没有罪过”；此是以有情为处；
此是以有情为处和以法为处。
“比丘们，有四种神足。哪四种？以欲为基础，成就等持，神足；以精进……以心……以观为基础，成就等持，神足。”此是以法为处。
他让身体愉悦心，也让心愉悦身体，超越了身体的苦受和乐受而安住。此是以有情为处，此是以有情为处和以法为处。

114. Tattha katamaṃ ñāṇaṃ?

‘‘Yaṃ taṃ lokuttaraṃ ñāṇaṃ, sabbaññū yena vuccati;

Na tassa parihānatthi, sabbakāle pavattatī’’ti.

Idaṃ ñāṇaṃ.

‘‘Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ, yāyaṃ nibbānagāminī [nibbedhagāminī (itivu. 41)];

Yāya sammā pajānāti, jātimaraṇasaṅkhaya’’nti.

Idaṃ ñāṇaṃ.

Tattha katamaṃ ñeyyaṃ?

‘‘Kittayissāmi te [vo (sī. ka.) passa su. ni. 1072] santiṃ, [dhotakāti bhagavā,]

Diṭṭhe dhamme anītihaṃ;

Yaṃ viditvā sato caraṃ, tare loke visattikaṃ.

‘‘Tañcāhaṃ abhinandāmi, mahesi santimuttamaṃ;

Yaṃ viditvā sato caraṃ, tare loke visattikaṃ.

‘‘Yaṃ kiñci sampajānāsi, [dhotakāti bhagavā]

Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe;

Etaṃ viditvā saṅgoti loke,

Bhavābhavāya mākāsi taṇha’’nti.

Idaṃ ñeyyaṃ.

‘‘Catunnaṃ, bhikkhave, ariyasaccānaṃ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca…pe… tayidaṃ, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhasamudayaṃ [dukkhasamudayo (sī. ka.) passa dī. ni. 2.155] ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhanirodhaṃ [dukkhanirodho (sī. ka.)] ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ. Ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthi dāni punabbhavo’’ti. Idamavoca bhagavā, idaṃ vatvāna sugato, athāparaṃ etadavoca satthā –

‘‘Catunnaṃ ariyasaccānaṃ, yathābhūtaṃ adassanā;

Saṃsitaṃ [saṃsaritaṃ (sī.)] dīghamaddhānaṃ, tāsu tāsveva jātisu.

‘‘Tāni etāni diṭṭhāni, bhavanetti samūhatā;

Ucchinnaṃ mūlaṃ dukkhassa, natthi dāni punabbhavo’’ti.

Idaṃ ñeyyaṃ.

Tattha katamaṃ ñāṇañca ñeyyañca? Rūpaṃ aniccaṃ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṃ aniccanti. Idaṃ ñeyyaṃ.

Evaṃ jānaṃ evaṃ passaṃ ariyasāvako ‘‘rūpaṃ anicca’’nti passati, ‘‘vedanā aniccā’’ti passati, ‘‘saññaṃ…pe… saṅkhāre…pe… viññāṇaṃ anicca’’nti passatīti. Idaṃ ñāṇaṃ.

So parimuccati rūpena, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṅkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati dukkhasmāti vadāmīti. Idaṃ ñāṇañca ñeyyañca.

‘‘Sabbe saṅkhārā aniccā’’ti idaṃ ñeyyaṃ. ‘‘Yadā paññāya passatī’’ti idaṃ ñāṇaṃ. ‘‘Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā’’ti idaṃ ñāṇañca ñeyyañca.

‘‘Sabbe saṅkhārā dukkhā’’ti idaṃ ñeyyaṃ. ‘‘Yadā paññāya passatī’’ti idaṃ ñāṇaṃ. ‘‘Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā’’ti idaṃ ñāṇañca ñeyyañca.

‘‘Sabbe dhammā anattā’’ti idaṃ ñeyyaṃ. ‘‘Yadā paññāya passatī’’ti idaṃ ñāṇaṃ. ‘‘Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā’’ti idaṃ ñāṇañca ñeyyañca.

‘‘Ye hi keci, soṇa [passa saṃ. ni. 

114。其中，什么是智？
“这出世间的智，
使人被称为一切智者；
它没有减损，
永远持续。”
此是智。
“智慧是世间最殊胜的，
它导向涅槃；
凭借它，
能正确地了知
生死的终结。”
此是智。
其中，什么是智境？
“我将告诉你寂静，
在可见的法中，
没有过患；
圣者了知它并奉行，
将渡过世间的苦海。
我赞叹这最殊胜的寂静，
圣者了知它并奉行，
将渡过世间的苦海。
无论你感知到什么，
上、下、四方以及中间；
了知这一切，
在世间就能获得平静，
你不再对存在和非存在
抱有贪爱。”
此是智境。
“比丘们，由于不了知、不证悟四圣谛，我和你们长久地受缚于轮回……比丘们，这是苦圣谛，已证悟，已了知；这是苦集圣谛，已证悟，已了知；这是苦灭圣谛，已证悟，已了知；这是导向苦灭的圣道圣谛，已证悟，已了知。断除了对存在的贪爱，存在之火已熄灭，现在不再有再生。”佛陀说了这番话后，善逝又说道：
“由于不如实知见四圣谛，
长久地受缚于轮回，
在各种各样的生中。
见到这些圣谛，
断除了对存在的执着；
痛苦的根已被斩断，
现在不再有再生。”
此是智境。
其中，什么是智和智境？色是无常，受是无常，想是无常，行是无常，识是无常。此是智境。
如此知，如此见，圣弟子见到“色是无常”，见到“受是无常”，见到“想……行……识是无常”。此是智。
他从色中解脱，从受中解脱，从想中解脱，从行中解脱，从识中解脱，我说他从苦中解脱。此是智和智境。
“一切行无常”，此是智境。“以智慧观照”，此是智。“于苦生厌离，这是通往清净之道”，此是智和智境。
“一切行是苦”，此是智境。“以智慧观照”，此是智。“于苦生厌离，这是通往清净之道”，此是智和智境。
“一切法无我”，此是智境。“以智慧观照”，此是智。“于苦生厌离，这是通往清净之道”，此是智和智境。
“梭那，所有沙门或婆罗门……

3.49], samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti, ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti, ‘hīnohamasmī’ti vā samanupassanti. Kimaññatra yathābhūtassa adassanā. Aniccāya vedanāya…pe… aniccāya saññāya…pe… aniccehi saṅkhārehi…pe… aniccena viññāṇena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti, ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti, ‘hīnohamasmī’ti vā samanupassanti, kimaññatra yathābhūtassa adassanā’’ti. Idaṃ ñeyyaṃ.

‘‘Ye ca kho keci, soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’tipi na samanupassanti, ‘sadisohamasmī’tipi na samanupassanti, ‘hīnohamasmī’tipi na samanupassanti, kimaññatra yathābhūtassa dassanā. Aniccāya vedanāya…pe… aniccāya saññāya…pe… aniccehi saṅkhārehi…pe… aniccena viññāṇena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’tipi na samanupassanti, ‘sadisohamasmī’tipi na samanupassanti, ‘hīnohamasmī’tipi na samanupassanti, kimaññatra yathābhūtassa dassanāti. Idaṃ ñāṇaṃ.

Idaṃ ñāṇañca ñeyyañca.

Tattha katamaṃ dassanaṃ?

115.

‘‘Ye ariyasaccāni vibhāvayanti, gambhīrapaññena sudesitāni.

Kiñcāpi te honti bhusaṃ pamattā [bhusappamattā (sī.) passa khu. pā. 609], na te bhavaṃ aṭṭhamamādiyantī’’ti.

Idaṃ dassanaṃ.

‘‘Yathindakhīlo pathavissito siyā, catubbhi vātehi asampakampiyo;

Tathūpamaṃ sappurisaṃ vadāmi, yo ariyasaccāni avecca passatī’’ti.

Idaṃ dassanaṃ.

‘‘Catūhi, bhikkhave, sotāpattiyaṅgehi samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya ‘khīṇanirayomhi, khīṇatiracchānayoni, khīṇapettivisayo, khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo, sattakkhattuparamaṃ [sattakkhattuparamo (sī.)] deve ca manusse ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissāmī’ti. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvakassa tathāgate saddhā niviṭṭhā patiṭṭhitā virūḷhā mūlajātā asaṃhāriyā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ saha dhammena, dhamme kho pana niṭṭhaṃ gato hoti, svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhi, yadidaṃ madanimmadano…pe… nirodho nibbānaṃ, saha dhammiyā kho panassa honti iṭṭhā kantā piyā manāpā gihī ceva pabbajitā ca. Ariyakantehi kho pana sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasaṭṭhehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya ‘khīṇanirayomhi, khīṇatiracchānayoni, khīṇapettivisayo, khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo, sattakkhattuparamaṃ deve ca manusse ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissāmī’’’ti.

Idaṃ dassanaṃ.

Tattha katamā bhāvanā?

‘‘Yassindriyāni bhāvitāni [subhāvitāni (sī. ka.) passa su. ni. 512], ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke;

Nibbijjha imaṃ parañca lokaṃ, kālaṃ kaṅkhati bhāvito sadanto’’ti.

Ayaṃ bhāvanā.

‘‘Cattārimāni, bhikkhave, dhammapadāni [passa a. ni. 

114。其中，什么是智？
“这出世间的智，
使人被称为一切智者；
它永无减损，
恒常持续。”
此是智。
“智慧是世间最殊胜的，
它通往涅槃；
凭借它，
能正确了知
生死的终结。”
此是智。
其中，什么是智境？
“我将为你们宣说寂静，
在可见的法中，
没有过患；
圣者了知它并奉行，
将渡过世间的苦海。
我赞叹这最殊胜的寂静，
圣者了知它并奉行，
将渡过世间的苦海。
无论你感知到什么，
上、下、四方以及中间；
了知这一切，
在世间就能获得平静，
你将不再对存在和非存在
抱有贪爱。”
此是智境。
“比丘们，由于不了知、不证悟四圣谛，我和你们长久地受缚于轮回……比丘们，这是苦圣谛，已证悟，已了知；这是苦集圣谛，已证悟，已了知；这是苦灭圣谛，已证悟，已了知；这是导向苦灭的圣道圣谛，已证悟，已了知。断除了对存在的贪爱，轮回之火已熄灭，现在不再有再生。”佛陀说了这番话后，善逝又说道：
“由于不如实知见四圣谛，
长久地受缚于轮回，
在各种各样的生死中。
见到这些圣谛，
断除了对存在的执着；
痛苦的根已被斩断，
现在不再有再生。”
此是智境。
其中，什么是智和智境？色是无常，受是无常，想是无常，行是无常，识是无常。此是智境。
如此知，如此见，圣弟子见到“色是无常”，见到“受是无常”，见到“想……行……识是无常”。此是智。
他从色中解脱，从受中解脱，从想中解脱，从行中解脱，从识中解脱，我说他从苦中解脱。此是智和智境。
“一切行无常”，此是智境。“以智慧观照”，此是智。“于苦生厌离，这是通往清净之道”，此是智和智境。
“一切行是苦”，此是智境。“以智慧观照”，此是智。“于苦生厌离，这是通往清净之道”，此是智和智境。
“一切法无我”，此是智境。“以智慧观照”，此是智。“于苦生厌离，这是通往清净之道”，此是智和智境。
“梭那，所有沙门或婆罗门……以无常、苦、变易之法——色，认为‘我比他好’、‘我和他一样’、‘我比他差’。这都离于如实知见。以无常、苦、变易之法——受……想……行……识，认为‘我比他好’、‘我和他一样’、‘我比他差’。这都离于如实知见。”此是智境。
“梭那，所有沙门或婆罗门……以无常、苦、变易之法——色，不认为‘我比他好’、不认为‘我和他一样’、不认为‘我比他差’。这都基于如实知见。以无常、苦、变易之法——受……想……行……识，不认为‘我比他好’、不认为‘我和他一样’、不认为‘我比他差’。这都基于如实知见。”此是智。
此是智和智境。
其中，什么是见？
115。
“那些以深邃的智慧，
思维如来所善说的四圣谛的人。
即使他们有些许放逸，
也不会投生第八次。”
此是见。
“如同地上的石柱，
屹立在大地之上，
不被四风所动摇；
同样，
我说，
见到四圣谛的圣者，
也如此稳固。”
此是见。
“比丘们，具足四种预流支的圣弟子，如果愿意，可以自称：‘我已断除了地狱，已断除了畜生道，已断除了饿鬼道，已断除了下界恶趣的苦报，我是预流者，不堕恶趣，必定觉悟，至多天上人间七次往返，就能彻底结束痛苦。’哪四种？比丘们，在此，圣弟子对如来具足不动摇的、坚固的、根深蒂固的、不可动摇的信心，不论是沙门、婆罗门、天神、魔王、梵天，还是世间任何人，都不能动摇他对佛法的信心；他彻底地皈依于佛陀亲口宣说的法，这法是现见、无时、来见、引导、由智者亲自证知的，即：此是苦……此是集……此是灭……此是道；他有在家和出家的善知识；他具足圆满、不破、不杂、不染、无秽、受智者称赞、能带来禅定的圣**。比丘们，具足这四种预流支的圣弟子，如果愿意，可以自称：‘我已断除了地狱，已断除了畜生道，已断除了饿鬼道，已断除了下界恶趣的苦报，我是预流者，不堕恶趣，必定觉悟，至多天上人间七次往返，就能彻底结束痛苦。’”
此是见。
其中，什么是修？
“他的诸根已得到修习，
无论世间内外；
舍弃此世和彼世，
已调伏，已寂静，
他渴望解脱。”
此是修。
“比丘们，有四种法句……

4.29]. Katamāni cattāri? Anabhijjhā dhammapadaṃ, abyāpādo dhammapadaṃ, sammāsati dhammapadaṃ, sammāsamādhi dhammapadaṃ, imāni kho, bhikkhave, cattāri dhammapadānī’’ti. Ayaṃ bhāvanā.

Tattha katamaṃ dassanañca bhāvanā ca? ‘‘Pañca chinde pañca jahe’’ti idaṃ dassanaṃ. ‘‘Pañca cuttari bhāvaye. Pañca saṅgātigo bhikkhu, oghatiṇṇoti vuccatī’’ti ayaṃ bhāvanā. Idaṃ dassanañca bhāvanā ca.

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, indriyāni [passa saṃ. ni. 5.493]. Katamāni tīṇi, anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyaṃ. Katamañca, bhikkhave, anaññātaññassāmītindriyaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu anabhisametassa dukkhassa ariyasaccassa abhisamayāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, anabhisametassa dukkhasamudayassa ariyasaccassa…pe… dukkhanirodhassa…pe… dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa abhisamayāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Idaṃ, bhikkhave, anaññātaññassāmītindriya’’nti. Idaṃ dassanaṃ.

‘‘Katamañca, bhikkhave, aññindriyaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṃ dukkha’nti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti…pe… ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Idaṃ, bhikkhave, aññindriyaṃ.

‘‘Katamañca , bhikkhave, aññātāvindriyaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. Idaṃ, bhikkhave, aññātāvindriya’’nti. Ayaṃ bhāvanā.

Idaṃ dassanañca bhāvanā ca.

116. Tattha katamaṃ sakavacanaṃ?

‘‘Sabbapāpassa akaraṇaṃ, kusalassa upasampadā;

Sacittapariyodāpanaṃ, etaṃ buddhāna sāsana’’nti.

Idaṃ sakavacanaṃ.

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni, yehi bālaṃ bāloti pare sañjānanti. Katamāni tīṇi? Bālo, bhikkhave, duccintitacintī ca hoti, dubbhāsitabhāsī ca hoti, dukkaṭakammakārī [dukkatakammakārī (sī.) ma. ni. 3.246; a. ni. 3.3 passitabbaṃ] ca hoti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni.

‘‘Tīṇimāni , bhikkhave, paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānāni, yehi paṇḍitaṃ paṇḍitoti pare sañjānanti. Katamāni tīṇi? Paṇḍito, bhikkhave, sucintitacintī ca hoti, subhāsitabhāsī ca hoti, sukatakammakārī ca hoti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānānī’’ti.

Idaṃ sakavacanaṃ.

Tattha katamaṃ paravacanaṃ?

‘‘Pathavīsamo natthi vitthato, ninno pātālasamo na vijjati;

Merusamo natthi unnato, cakkavattisadiso natthi poriso’’ti.

Idaṃ paravacanaṃ.

‘‘‘Hotu , devānaminda, subhāsitena jayoti. Hotu, vepacitti subhāsitena jayoti. Bhaṇa, vepacitti, gātha’nti. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Bhiyyo bālā pabhijjeyyuṃ [pakujjheyyuṃ (sī. ka.) passa saṃ. ni. 

114。其中，什么是智？
“这出世间的智，
使人被称为一切智者；
它永无减损，
恒常持续。”
此是智。
“世间智慧最殊胜，
能引众生向涅槃；
依此智慧正了知，
生死轮回得解脱。”
此是智。
其中，什么是智境？
“我今宣说于寂静，
在可见法无过患；
圣者了知并奉行，
能渡世间生死海。
我今赞叹于寂静，
最胜寂静与涅槃；
圣者了知并奉行，
能渡世间生死海。
无论你感知何事物，
上下四方及中间；
了知此等诸现象，
于世间中得平静，
不再贪著有与无。”
此是智境。
“比丘们，由于不了知、不证悟四圣谛，我和你们长久地受缚于轮回……比丘们，此是苦圣谛，已证悟，已了知；此是苦集圣谛，已证悟，已了知；此是苦灭圣谛，已证悟，已了知；此是导向苦灭的圣道圣谛，已证悟，已了知。断除了对存在的贪爱，轮回之火已熄灭，现在不再有再生。”佛陀说了这番话后，善逝又说道：
“由于未如实知见四圣谛，
长久受缚于轮回，
流转生死无休止。
如今见此四圣谛，
断除存在之执著；
痛苦之根已断除，
不再受生于未来。”
此是智境。
其中，什么是智和智境？色是无常，受是无常，想是无常，行是无常，识是无常。此是智境。
如此知，如此见，圣弟子见到“色是无常”，见到“受是无常”，见到“想……行……识是无常”。此是智。
他从色中得解脱，从受中得解脱，从想中得解脱，从行中得解脱，从识中得解脱，我说他从苦中得解脱。此是智和智境。
“一切行无常”，此是智境。“以智慧观照”，此是智。“于苦生厌离，此是通往清净之道”，此是智和智境。
“一切行是苦”，此是智境。“以智慧观照”，此是智。“于苦生厌离，此是通往清净之道”，此是智和智境。
“一切法无我”，此是智境。“以智慧观照”，此是智。“于苦生厌离，此是通往清净之道”，此是智和智境。
“梭那，所有沙门或婆罗门……以无常、苦、变易之法——色，认为‘我比他好’、‘我和他一样’、‘我比他差’。这都离于如实知见。以无常、苦、变易之法——受……想……行……识，认为‘我比他好’、‘我和他一样’、‘我比他差’。这都离于如实知见。”此是智境。
“梭那，所有沙门或婆罗门……以无常、苦、变易之法——色，不认为‘我比他好’、不认为‘我和他一样’、不认为‘我比他差’。这都基于如实知见。以无常、苦、变易之法——受……想……行……识，不认为‘我比他好’、不认为‘我和他一样’、不认为‘我比他差’。这都基于如实知见。”此是智。
此是智和智境。
其中，什么是见？
115。
“思维四圣谛，
深邃智慧来引导；
即使略有生放逸，
不再第八次受生。”
此是见。
“犹如石柱立大地，
不被四方风动摇；
同样圣者见谛理，
安稳不动亦如是。”
此是见。
“比丘们，具足四种预流支的圣弟子，如果愿意，可以自称：‘我已断除了地狱，已断除了畜生道，已断除了饿鬼道，已断除了下界恶趣的苦报，我是预流者，不堕恶趣，必定觉悟，至多天上人间七次往返，就能彻底结束痛苦。’哪四种？比丘们，在此，圣弟子对如来具足不动摇的、坚固的、根深蒂固的、不可动摇的信心，不论是沙门、婆罗门、天神、魔王、梵天，还是世间任何人，都不能动摇他对佛法的信心；他彻底地皈依于佛陀亲口宣说的法，此法是现见、无时、来见、引导、由智者亲自证知的，即：此是苦……此是集……此是灭……此是道；他有在家和出家的善知识；他具足圆满、不破、不杂、不染、无秽、受智者称赞、能带来禅定的圣戒。比丘们，具足这四种预流支的圣弟子，如果愿意，可以自称：‘我已断除了地狱，已断除了畜生道，已断除了饿鬼道，已断除了下界恶趣的苦报，我是预流者，不堕恶趣，必定觉悟，至多天上人间七次往返，就能彻底结束痛苦。’”
此是见。
其中，什么是修？
“内外诸根皆已修，
遍观世间无不舍；
既已调伏且寂静，
唯愿速得最终解脱。”
此是修。
“比丘们，有四种法句……哪四种？不贪婪的法句，不嗔恚的法句，正念的法句，正定的法句，比丘们，这就是四种法句。”此是修。
其中，什么是见和修？“断五盖，舍五盖”，此是见。“修习五上分法。五种束缚已断除的比丘，被称为渡过瀑流者”，此是修。此是见和修。
“比丘们，有三种根。哪三种？未知当知根、已知根、已知已断根。比丘们，什么是未知当知根？比丘们，在此，比丘为了证悟未证悟的苦圣谛，生起意愿，努力精进，发起力量，专注内心，使其炽热；为了证悟未证悟的苦集圣谛……苦灭圣谛……导向苦灭的圣道圣谛，生起意愿，努力精进，发起力量，专注内心，使其炽热。比丘们，此是未知当知根。”此是见。
“比丘们，什么是已知根？比丘们，在此，比丘如实了知‘此是苦’，如实了知‘此是苦集’，如实了知‘此是苦灭’，如实了知‘此是导向苦灭的圣道’。比丘们，此是已知根。
比丘们，什么是已知已断根？比丘们，在此，比丘以断尽烦恼，心中解脱，慧得解脱，于现法中自知，证得，安住：‘生已尽，梵行已立，应作已作，不再受生。’比丘们，此是已知已断根。”此是修。
此是见和修。
116。其中，什么是自己所说？
“诸恶莫作，
众善奉行，
自净其意，
此是诸佛的教导。”
此是自己所说。
“比丘们，愚人有三种愚人相、愚人nimitta、愚人行迹，凭借这些，别人知道他是愚人。哪三种？比丘们，愚人思虑不善，言语不善，行为不善。比丘们，这就是愚人的三种愚人相、愚人nimitta、愚人行迹。
比丘们，智者有三种智者相、智者nimitta、智者行迹，凭借这些，别人知道他是智者。哪三种？比丘们，智者思虑善，言语善，行为善。比丘们，这就是智者的三种智者相、智者nimitta、智者行迹。”
此是自己所说。
其中，什么是他人所说？
“没有比大地更广阔的，没有比深渊更低下的；没有比须弥山更高的，没有比转轮圣王更伟大的人。”
此是他所说。
“‘天神之王啊，愿以善语取胜。愿以善语战胜韦pachitti。韦pachitti，请你说偈颂。’比丘们，于是，阿修罗王韦pachitti说了这句偈颂：
“愚人易怒，
智者忍辱，
如同盛满水的容器，
不会被打破。”

1.251], no cassa paṭisedhako;

Tasmā bhusena daṇḍena, dhīro bālaṃ nisedhaye’’ti.

‘‘Bhāsitāya kho pana, bhikkhave, vepacittinā asurindena gāthāya asurā anumodiṃsu, devā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca ‘bhaṇa, devānaminda, gātha’nti. Evaṃ vutte, bhikkhave, sakko devānamindo imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Etadeva ahaṃ maññe, bālassa paṭisedhanaṃ;

Paraṃ saṅkupitaṃ ñatvā, yo sato upasammatī’’ti.

‘‘Bhāsitāya kho pana, bhikkhave, sakkena devānamindena gāthāya devā anumodiṃsu, asurā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo vepacittiṃ asurindaṃ etadavoca ‘bhaṇa, vepacitti, gātha’nti. Evaṃ vutte, bhikkhave, vepacitti asurindo imaṃ gāthaṃ abhāsi –

‘‘Etadeva titikkhāya, vajjaṃ passāmi vāsava;

Yadā naṃ maññati [maññatī (sī.) passa saṃ. ni. 1.251] bālo, bhayā myāyaṃ titikkhati;

Ajjhāruhati dummedho, gova bhiyyo palāyina’’nti.

‘‘Bhāsitāya kho pana, bhikkhave, vepacittinā asurindena gāthāya asurā anumodiṃsu, devā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho vepacitti asurindo sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca ‘bhaṇa, devānaminda, gātha’nti. Evaṃ vutte, bhikkhave, sakko devānamindo imā gāthāyo abhāsi –

‘‘Kāmaṃ maññatu vā mā vā, bhayā myāyaṃ titikkhati;

Sadatthaparamā atthā, khantā bhiyyo na vijjati.

‘‘Yo have balavā santo, dubbalassa titikkhati;

Tamāhu paramaṃ khantiṃ, niccaṃ khamati dubbalo.

‘‘Abalaṃ taṃ balaṃ āhu, yassa bālabalaṃ balaṃ;

Balassa dhammaguttassa, paṭivattā na vijjati.

‘‘Tasseva tena pāpiyo, yo kuddhaṃ paṭikujjhati;

Kuddhaṃ appaṭikujjhanto, saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.

‘‘Ubhinnamatthaṃ carati, attano ca parassa ca;

Paraṃ saṅkupitaṃ ñatvā, yo sato upasammati.

‘‘Ubhinnaṃ tikicchantānaṃ, attano ca parassa ca;

Janā maññanti bāloti, ye dhammassa akovidā’’ti.

‘‘Bhāsitāsu kho pana, bhikkhave, sakkena devānamindena gāthāsu devā anumodiṃsu, asurā tuṇhī ahesu’’nti. Idaṃ paravacanaṃ.

117. Tattha katamaṃ sakavacanañca paravacanañca?

Yañca pattaṃ yañca pattabbaṃ ubhayametaṃ rajānukiṇṇaṃ āturassānusikkhato. Ye ca sikkhāsārā sīlaṃ vataṃ jīvitaṃ brahmacariyaṃ upaṭṭhānasārā, ayameko anto. Ye ca evaṃvādino evaṃdiṭṭhino ‘‘natthi kāmesu doso’’ti, ayaṃ dutiyo anto. Iccete ubho antā kaṭasivaḍḍhanā kaṭasiyo diṭṭhiṃ vaḍḍhenti. Ete ubho ante anabhiññāya olīyanti eke atidhāvanti eketi. Idaṃ paravacanaṃ.

Ye ca kho te ubho ante abhiññāya tatra ca na ahesuṃ, tena ca amaññiṃsu, vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāyāti. Idaṃ sakavacanaṃ. Ayaṃ udāno sakavacanañca paravacanañca.

Rājā pasenadi [passenadi (ka.) passa saṃ. ni. 

114。其中，什么是智？
“这出世间智，
使人被称为一切智者；
它永无减损，
恒常持续。”
此是智。
“智慧世间最殊胜，
能引众生向涅槃；
依此智慧正了知，
生死轮回得解脱。”
此是智。
其中，什么是智境？
“我今宣说于寂静，
在可见法无过患；
圣者了知并奉行，
能渡世间生死海。
我今赞叹于寂静，
最胜寂静与涅槃；
圣者了知并奉行，
能渡世间生死海。
无论你感知何事物，
上下四方及中间；
了知此等诸现象，
于世间中得平静，
不再贪著有与无。”
此是智境。
“比丘们，由于不了知、不证悟四圣谛，我和你们长久地受缚于轮回……比丘们，此是苦圣谛，已证悟，已了知；此是苦集圣谛，已证悟，已了知；此是苦灭圣谛，已证悟，已了知；此是导向苦灭的圣道圣谛，已证悟，已了知。断除了对存在的贪爱，轮回之火已熄灭，现在不再有再生。”佛陀说了这番话后，善逝又说道：
“由于未如实知见四圣谛，
长久受缚于轮回，
流转生死无休止。
如今见此四圣谛，
断除存在之执著；
痛苦之根已断除，
不再受生于未来。”
此是智境。
其中，什么是智和智境？色是无常，受是无常，想是无常，行是无常，识是无常。此是智境。
如此知，如此见，圣弟子见到“色是无常”，见到“受是无常”，见到“想……行……识是无常”。此是智。
他从色中得解脱，从受中得解脱，从想中得解脱，从行中得解脱，从识中得解脱，我说他从苦中得解脱。此是智和智境。
“一切行无常”，此是智境。“以智慧观照”，此是智。“于苦生厌离，此是通往清净之道”，此是智和智境。
“一切行是苦”，此是智境。“以智慧观照”，此是智。“于苦生厌离，此是通往清净之道”，此是智和智境。
“一切法无我”，此是智境。“以智慧观照”，此是智。“于苦生厌离，此是通往清净之道”，此是智和智境。
“梭那，所有沙门或婆罗门……以无常、苦、变易之法——色，认为‘我比他好’、‘我和他一样’、‘我比他差’。这都离于如实知见。以无常、苦、变易之法——受……想……行……识，认为‘我比他好’、‘我和他一样’、‘我比他差’。这都离于如实知见。”此是智境。
“梭那，所有沙门或婆罗门……以无常、苦、变易之法——色，不认为‘我比他好’、不认为‘我和他一样’、不认为‘我比他差’。这都基于如实知见。以无常、苦、变易之法——受……想……行……识，不认为‘我比他好’、不认为‘我和他一样’、不认为‘我比他差’。这都基于如实知见。”此是智。
此是智和智境。
其中，什么是见？
115。
“思维四圣谛，
深邃智慧来引导；
即使略有生放逸，
不再第八次受生。”
此是见。
“犹如石柱立大地，
不被四方风动摇；
同样圣者见谛理，
安稳不动亦如是。”
此是见。
“比丘们，具足四种预流支的圣弟子，如果愿意，可以自称：‘我已断除了地狱，已断除了畜生道，已断除了饿鬼道，已断除了下界恶趣的苦报，我是预流者，不堕恶趣，必定觉悟，至多天上人间七次往返，就能彻底结束痛苦。’哪四种？比丘们，在此，圣弟子对如来具足不动摇的、坚固的、根深蒂固的、不可动摇的信心，不论是沙门、婆罗门、天神、魔王、梵天，还是世间任何人，都不能动摇他对佛法的信心；他彻底地皈依于佛陀亲口宣说的法，此法是现见、无时、来见、引导、由智者亲自证知的，即：此是苦……此是集……此是灭……此是道；他有在家和出家的善知识；他具足圆满、不破、不杂、不染、无秽、受智者称赞、能带来禅定的圣戒。比丘们，具足这四种预流支的圣弟子，如果愿意，可以自称：‘我已断除了地狱，已断除了畜生道，已断除了饿鬼道，已断除了下界恶趣的苦报，我是预流者，不堕恶趣，必定觉悟，至多天上人间七次往返，就能彻底结束痛苦。’”
此是见。
其中，什么是修？
“内外诸根皆已修，
遍观世间无不舍；
既已调伏且寂静，
唯愿速得最终解脱。”
此是修。
“比丘们，有四种法句。哪四种？不贪婪的法句，不嗔恚的法句，正念的法句，正定的法句，比丘们，这就是四种法句。”此是修。
其中，什么是见和修？“断五盖，舍五盖”，此是见。“修习五上分法。五种束缚已断除的比丘，被称为渡过瀑流者”，此是修。此是见和修。
“比丘们，有三种根。哪三种？未知当知根、已知根、已知已断根。比丘们，什么是未知当知根？比丘们，在此，比丘为了证悟未证悟的苦圣谛，生起意愿，努力精进，发起力量，专注内心，使其炽热；为了证悟未证悟的苦集圣谛……苦灭圣谛……导向苦灭的圣道圣谛，生起意愿，努力精进，发起力量，专注内心，使其炽热。比丘们，此是未知当知根。”此是见。
“比丘们，什么是已知根？比丘们，在此，比丘如实了知‘此是苦’，如实了知‘此是苦集’，如实了知‘此是苦灭’，如实了知‘此是导向苦灭的圣道’。比丘们，此是已知根。
比丘们，什么是已知已断根？比丘们，在此，比丘以断尽烦恼，心中解脱，慧得解脱，于现法中自知，证得，安住：‘生已尽，梵行已立，应作已作，不再受生。’比丘们，此是已知已断根。”此是修。
此是见和修。
116。其中，什么是自己所说？
“诸恶莫作，
众善奉行，
自净其意，
此是诸佛的教导。”
此是自己所说。
“比丘们，愚人有三种愚人相、愚人nimitta、愚人行迹，凭借这些，别人知道他是愚人。哪三种？比丘们，愚人思虑不善，言语不善，行为不善。比丘们，这就是愚人的三种愚人相、愚人nimitta、愚人行迹。
比丘们，智者有三种智者相、智者nimitta、智者行迹，凭借这些，别人知道他是智者。哪三种？比丘们，智者思虑善，言语善，行为善。比丘们，这就是智者的三种智者相、智者nimitta、智者行迹。”
此是自己所说。
其中，什么是他人所说？
“没有比大地更广阔的，没有比深渊更低下的；没有比须弥山更高的，没有比转轮圣王更伟大的人。”
此是他所说。
“‘天神之王啊，愿以善语取胜。愿以善语战胜韦pachitti。韦pachitti，请你说偈颂。’比丘们，于是，阿修罗王韦pachitti说了这句偈颂：
“愚人易怒，
智者忍辱，
如同盛满水的容器，
不会被打破。”
“比丘们，对于阿修罗王韦pachitti所说的偈颂，阿修罗们表示赞同，天神们保持沉默。比丘们，于是，阿修罗王韦pachitti对天神之王帝释天说道：‘天神之王啊，请你说偈颂。’比丘们，这时，天神之王帝释天说了这句偈颂：
“我认为制服愚人的最好方法，
就是当别人勃然大怒时，
自己保持平静。”
“比丘们，对于天神之王帝释天所说的偈颂，天神们表示赞同，阿修罗们保持沉默。比丘们，于是，天神之王帝释天对阿修罗王韦pachitti说道：‘韦pachitti，请你说偈颂。’比丘们，这时，阿修罗王韦pachitti说了这句偈颂：
“帝释天啊，
我在这忍辱中，
也看到了一种过失；
当愚人认为，
对方因为害怕我才忍耐时，
这愚人就会更加肆无忌惮，
就像一头被激怒的牛，
更加横冲直撞。”
“比丘们，对于阿修罗王韦pachitti所说的偈颂，阿修罗们表示赞同，天神们保持沉默。于是，阿修罗王韦pachitti对天神之王帝释天说道：‘天神之王啊，请你说偈颂。’比丘们，这时，天神之王帝释天说了这些偈颂：
“他认为我害怕也好，不认为也好，
因为害怕我才忍耐也好；
忍耐带来最大的利益，
没有比忍耐更大的利益。
对弱者忍耐，
这才是真正的强者，
弱者总是忍耐，
这被称为最高的忍耐。
以强欺弱，
那样的力量算什么力量；
真正的强者，
慈悲为怀，
无人能与之匹敌。
对发怒的人反唇相讥，
只会使自己更加罪恶；
不回应愤怒，
才能战胜难以战胜的战争。
愤怒会伤害双方，
自己和他人都会受害；
当别人勃然大怒时，
自己保持平静。
想要保护双方，
自己和他人；
不明佛法的人，
会认为这是愚蠢的行为。”
“比丘们，对于天神之王帝释天所说的偈颂，天神们表示赞同，阿修罗们保持沉默。”此是他所说。
117。其中，什么是自己所说和他所说？
已获得的和将要获得的，这二者都充满了对病人的教导。戒律的精髓、道德、生活、梵行、侍奉的精髓，这是一个极端。那些持有这种观点、这种见解的人说：“欲乐没有过失”，这是另一个极端。这两种极端，像磨刀石一样，增长邪见。不明白这两种极端的人，有的会沉溺其中，有的会过度追求。此是他所说。
那些明白这两种极端，并且不执着于其中，也不沉迷于其中的人，对他们没有教导可说。此是自己所说。此是自说和他说的偈颂。
国王波斯匿王……

1.113] kosalo bhagavantaṃ etadavoca – idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi ‘‘kesaṃ nu kho piyo attā, kesaṃ appiyo attā’’ti. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi ‘‘ye ca kho keci kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti, tesaṃ appiyo attā. Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ ‘piyo no attā’ti, atha kho tesaṃ appiyo attā. Taṃ kissa hetu? Yaṃ hi appiyo appiyassa kareyya, taṃ te attanāva attano karonti, tasmā tesaṃ appiyo attā. Ye ca kho keci kāyena sucaritaṃ caranti, vācāya sucaritaṃ caranti, manasā sucaritaṃ caranti, tesaṃ piyo attā. Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ ‘appiyo no attā’ti, atha kho tesaṃ piyo attā. Taṃ kissa hetu? Yaṃ hi piyo piyassa kareyya . Taṃ te attanāva attano karonti. Tasmā tesaṃ piyo attā’’ti.

‘‘Evametaṃ, mahārāja, evametaṃ, mahārāja, ye hi keci, mahārāja, kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti tasmā tesaṃ appiyo attā. Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ ‘piyo no attā’ti, atha kho tesaṃ appiyo attā. Taṃ kissa hetu? Yaṃ hi, mahārāja, appiyo appiyassa kareyya, taṃ te attanāva attano karonti, tasmā tesaṃ appiyo attā. Ye ca kho keci mahārāja kāyena sucaritaṃ caranti, vācāya sucaritaṃ caranti, manasā sucaritaṃ caranti, tesaṃ piyo attā. Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ ‘appiyo no attā’ti, atha kho tesaṃ piyo attā. Taṃ kissa hetu? Yaṃ hi, mahārāja, piyo piyassa kareyya, taṃ te attanāva attano karonti, tasmā tesaṃ piyo attāti. Idamavoca bhagavā…pe… satthā –

‘‘Attānañce piyaṃ jaññā, na naṃ pāpena saṃyuje;

Na hi taṃ sulabhaṃ hoti, sukhaṃ dukkaṭakārinā.

‘‘Antakenādhipannassa [maraṇenābhibhūtassa (ka.) passa saṃ. ni. 1.115], jahato mānusaṃ bhavaṃ;

Kiṃ hi tassa sakaṃ hoti, kiñca ādāya gacchati;

Kiñcassa anugaṃ hoti, chāyāva anapāyinī.

‘‘Ubho puññañca pāpañca, yaṃ macco kurute idha;

Tañhi tassa sakaṃ hoti, taṃva ādāya gacchati;

Taṃvassa anugaṃ hoti, chāyāva anapāyinī.

‘‘Tasmā kareyya kalyāṇaṃ, nicayaṃ samparāyikaṃ;

Puññāni paralokasmiṃ, patiṭṭhā honti pāṇina’’nti.

Idaṃ suttaṃ paravacanaṃ. Anugīti sakavacanaṃ. Idaṃ sakavacanañca paravacanañca.



114。其中，什么是智？
“这出世间智，
使人被称为一切智者；
它永无减损，
恒常持续。”
此是智。
“智慧世间最殊胜，
能引众生向涅槃；
依此智慧正了知，
生死轮回得解脱。”
此是智。
其中，什么是智境？
“我今宣说于寂静，
在可见法无过患；
圣者了知并奉行，
能渡世间生死海。
我今赞叹于寂静，
最胜寂静与涅槃；
圣者了知并奉行，
能渡世间生死海。
无论你感知何事物，
上下四方及中间；
了知此等诸现象，
于世间中得平静，
不再贪著有与无。”
此是智境。
“比丘们，由于不了知、不证悟四圣谛，我和你们长久地受缚于轮回……比丘们，此是苦圣谛，已证悟，已了知；此是苦集圣谛，已证悟，已了知；此是苦灭圣谛，已证悟，已了知；此是导向苦灭的圣道圣谛，已证悟，已了知。断除了对存在的贪爱，轮回之火已熄灭，现在不再有再生。”佛陀说了这番话后，善逝又说道：
“由于未如实知见四圣谛，
长久受缚于轮回，
流转生死无休止。
如今见此四圣谛，
断除存在之执著；
痛苦之根已断除，
不再受生于未来。”
此是智境。
其中，什么是智和智境？色是无常，受是无常，想是无常，行是无常，识是无常。此是智境。
如此知，如此见，圣弟子见到“色是无常”，见到“受是无常”，见到“想……行……识是无常”。此是智。
他从色中得解脱，从受中得解脱，从想中得解脱，从行中得解脱，从识中得解脱，我说他从苦中得解脱。此是智和智境。
“一切行无常”，此是智境。“以智慧观照”，此是智。“于苦生厌离，此是通往清净之道”，此是智和智境。
“一切行是苦”，此是智境。“以智慧观照”，此是智。“于苦生厌离，此是通往清净之道”，此是智和智境。
“一切法无我”，此是智境。“以智慧观照”，此是智。“于苦生厌离，此是通往清净之道”，此是智和智境。
“梭那，所有沙门或婆罗门……以无常、苦、变易之法——色，认为‘我比他好’、‘我和他一样’、‘我比他差’。这都离于如实知见。以无常、苦、变易之法——受……想……行……识，认为‘我比他好’、‘我和他一样’、‘我比他差’。这都离于如实知见。”此是智境。
“梭那，所有沙门或婆罗门……以无常、苦、变易之法——色，不认为‘我比他好’、不认为‘我和他一样’、不认为‘我比他差’。这都基于如实知见。以无常、苦、变易之法——受……想……行……识，不认为‘我比他好’、不认为‘我和他一样’、不认为‘我比他差’。这都基于如实知见。”此是智。
此是智和智境。
其中，什么是见？
115。
“思维四圣谛，
深邃智慧来引导；
即使略有生放逸，
不再第八次受生。”
此是见。
“犹如石柱立大地，
不被四方风动摇；
同样圣者见谛理，
安稳不动亦如是。”
此是见。
“比丘们，具足四种预流支的圣弟子，如果愿意，可以自称：‘我已断除了地狱，已断除了畜生道，已断除了饿鬼道，已断除了下界恶趣的苦报，我是预流者，不堕恶趣，必定觉悟，至多天上人间七次往返，就能彻底结束痛苦。’哪四种？比丘们，在此，圣弟子对如来具足不动摇的、坚固的、根深蒂固的、不可动摇的信心，不论是沙门、婆罗门、天神、魔王、梵天，还是世间任何人，都不能动摇他对佛法的信心；他彻底地皈依于佛陀亲口宣说的法，此法是现见、无时、来见、引导、由智者亲自证知的，即：此是苦……此是集……此是灭……此是道；他有在家和出家的善知识；他具足圆满、不破、不杂、不染、无秽、受智者称赞、能带来禅定的圣戒。比丘们，具足这四种预流支的圣弟子，如果愿意，可以自称：‘我已断除了地狱，已断除了畜生道，已断除了饿鬼道，已断除了下界恶趣的苦报，我是预流者，不堕恶趣，必定觉悟，至多天上人间七次往返，就能彻底结束痛苦。’”
此是见。
其中，什么是修？
“内外诸根皆已修，
遍观世间无不舍；
既已调伏且寂静，
唯愿速得最终解脱。”
此是修。
“比丘们，有四种法句。哪四种？不贪婪的法句，不嗔恚的法句，正念的法句，正定的法句，比丘们，这就是四种法句。”此是修。
其中，什么是见和修？“断五盖，舍五盖”，此是见。“修习五上分法。五种束缚已断除的比丘，被称为渡过瀑流者”，此是修。此是见和修。
“比丘们，有三种根。哪三种？未知当知根、已知根、已知已断根。比丘们，什么是未知当知根？比丘们，在此，比丘为了证悟未证悟的苦圣谛，生起意愿，努力精进，发起力量，专注内心，使其炽热；为了证悟未证悟的苦集圣谛……苦灭圣谛……导向苦灭的圣道圣谛，生起意愿，努力精进，发起力量，专注内心，使其炽热。比丘们，此是未知当知根。”此是见。
“比丘们，什么是已知根？比丘们，在此，比丘如实了知‘此是苦’，如实了知‘此是苦集’，如实了知‘此是苦灭’，如实了知‘此是导向苦灭的圣道’。比丘们，此是已知根。
比丘们，什么是已知已断根？比丘们，在此，比丘以断尽烦恼，心中解脱，慧得解脱，于现法中自知，证得，安住：‘生已尽，梵行已立，应作已作，不再受生。’比丘们，此是已知已断根。”此是修。
此是见和修。
116。其中，什么是自己所说？
“诸恶莫作，
众善奉行，
自净其意，
此是诸佛的教导。”
此是自己所说。
“比丘们，愚人有三种愚人相、愚人nimitta、愚人行迹，凭借这些，别人知道他是愚人。哪三种？比丘们，愚人思虑不善，言语不善，行为不善。比丘们，这就是愚人的三种愚人相、愚人nimitta、愚人行迹。
比丘们，智者有三种智者相、智者nimitta、智者行迹，凭借这些，别人知道他是智者。哪三种？比丘们，智者思虑善，言语善，行为善。比丘们，这就是智者的三种智者相、智者nimitta、智者行迹。”
此是自己所说。
其中，什么是他人所说？
“没有比大地更广阔的，没有比深渊更低下的；没有比须弥山更高的，没有比转轮圣王更伟大的人。”
此是他所说。
“‘天神之王啊，愿以善语取胜。愿以善语战胜韦pachitti。韦pachitti，请你说偈颂。’比丘们，于是，阿修罗王韦pachitti说了这句偈颂：
“愚人易怒，
智者忍辱，
如同盛满水的容器，
不会被打破。”
“比丘们，对于阿修罗王韦pachitti所说的偈颂，阿修罗们表示赞同，天神们保持沉默。比丘们，于是，阿修罗王韦pachitti对天神之王帝释天说道：‘天神之王啊，请你说偈颂。’比丘们，这时，天神之王帝释天说了这句偈颂：
“我认为制服愚人的最好方法，
就是当别人勃然大怒时，
自己保持平静。”
“比丘们，对于天神之王帝释天所说的偈颂，天神们表示赞同，阿修罗们保持沉默。比丘们，于是，天神之王帝释天对阿修罗王韦pachitti说道：‘韦pachitti，请你说偈颂。’比丘们，这时，阿修罗王韦pachitti说了这句偈颂：
“帝释天啊，
我在这忍辱中，
也看到了一种过失；
当愚人认为，
对方因为害怕我才忍耐时，
这愚人就会更加肆无忌惮，
就像一头被激怒的牛，
更加横冲直撞。”
“比丘们，对于阿修罗王韦pachitti所说的偈颂，阿修罗们表示赞同，天神们保持沉默。于是，阿修罗王韦pachitti对天神之王帝释天说道：‘天神之王啊，请你说偈颂。’比丘们，这时，天神之王帝释天说了这些偈颂：
“他认为我害怕也好，不认为也好，
因为害怕我才忍耐也好；
忍耐带来最大的利益，
没有比忍耐更大的利益。
对弱者忍耐，
这才是真正的强者，
弱者总是忍耐，
这被称为最高的忍耐。
以强欺弱，
那样的力量算什么力量；
真正的强者，
慈悲为怀，
无人能与之匹敌。
对发怒的人反唇相讥，
只会使自己更加罪恶；
不回应愤怒，
才能战胜难以战胜的战争。
愤怒会伤害双方，
自己和他人都会受害；
当别人勃然大怒时，
自己保持平静。
想要保护双方，
自己和他人；
不明佛法的人，
会认为这是愚蠢的行为。”
“比丘们，对于天神之王帝释天所说的偈颂，天神们表示赞同，阿修罗们保持沉默。”此是他所说。
117。其中，什么是自己所说和他所说？
已获得的和将要获得的，这二者都充满了对病人的教导。戒律的精髓、道德、生活、梵行、侍奉的精髓，这是一个极端。那些持有这种观点、这种见解的人说：“欲乐没有过失”，这是另一个极端。这两种极端，像磨刀石一样，增长邪见。不明白这两种极端的人，有的会沉溺其中，有的会过度追求。此是他所说。
那些明白这两种极端，并且不执着于其中，也不沉迷于其中的人，对他们没有教导可说。此是自己所说。此是自说和他说的偈颂。
憍萨罗国的波斯匿王（Kosala）（大约位于今印度北方邦）……对佛陀说道：“尊者，有一次，我独处静坐时，心中生起这样的想法：‘谁爱自己？谁不爱自己？’尊者，我当时这样想：‘凡是身行恶业、语行恶业、意行恶业的人，不爱自己。即使他们说“我们爱自己”，他们仍然不爱自己。为什么？因为不爱自己的人会做出伤害自己的事，而他们正是对自己做了伤害自己的事，所以他们不爱自己。凡是身行善业、语行善业、意行善业的人，爱自己。即使他们说“我们不爱自己”，他们仍然爱自己。为什么？因为爱自己的人会做出利益自己的事，而他们正是对自己做了利益自己的事，所以他们爱自己。’”
“大王，确实如此，大王，确实如此。大王，凡是身行恶业、语行恶业、意行恶业的人，因此他们不爱自己。即使他们说‘我们爱自己’，他们仍然不爱自己。为什么？大王，因为不爱自己的人会做出伤害自己的事，而他们正是对自己做了伤害自己的事，所以他们不爱自己。大王，凡是身行善业、语行善业、意行善业的人，因此他们爱自己。即使他们说‘我们不爱自己’，他们仍然爱自己。为什么？大王，因为爱自己的人会做出利益自己的事，而他们正是对自己做了利益自己的事，所以他们爱自己。”佛陀说……导师说：
“如果爱惜自己，
就不要让自己与恶业 verbunden；
作恶多端的人，
很难得到快乐。
对于被死神控制，
即将离开人世的人来说，
他拥有什么呢？
他能带走什么呢？
什么会跟随他呢？
如同不离不弃的影子。
善与恶，
人们在今生所造作的，
这将属于他，
他会带着它而去，
它会跟随他，
如同不离不弃的影子。
因此，
应当造作善业，
为未来积累功德，
善业在来世，
将成为众生的依靠。”
此经是他所说。随后的偈颂是自己所说。此是自己所说和他所说。

118. Tattha katamaṃ visajjanīyaṃ?

Pañhe pucchite idaṃ abhiññeyyaṃ, idaṃ pariññeyyaṃ, idaṃ pahātabbaṃ, idaṃ bhāvetabbaṃ, idaṃ sacchikātabbaṃ, ime dhammā evaṃgahitā idaṃ phalaṃ nibbattayanti. Tesaṃ evaṃgahitānaṃ ayamattho iti idaṃ visajjanīyaṃ. ‘‘Uḷāro buddho bhagavā’’ti buddhauḷārataṃ dhammasvākkhātataṃ saṅghasuppaṭipattiñca ekaṃseneva niddise. ‘‘Sabbe saṅkhārā aniccā’’ti ‘‘sabbe saṅkhārā dukkhā’’ti ‘‘sabbe dhammā anattā’’ti ekaṃseneva niddise. Yaṃ vā panaññampi evaṃ jātiyaṃ. Idaṃ visajjanīyaṃ.

Tattha katamaṃ avisajjanīyaṃ?

‘‘Ākaṅkhato te naradammasārathi [naradammasārathī (sī.)], devā manussā manasā vicintitaṃ;

Sabbe na jaññā kasiṇāpi pāṇino, santaṃ samādhiṃ araṇaṃ nisevato;

Kintaṃ bhagavā ākaṅkhatī’’ti.

Idaṃ avisajjanīyaṃ.

Ettako bhagavā sīlakkhandhe samādhikkhandhe paññākkhandhe vimuttikkhandhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe iriyāyaṃ pabhāve hitesitāyaṃ karuṇāyaṃ iddhiyanti. Idaṃ avisajjanīyaṃ.

‘‘Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa loke uppādā tiṇṇaṃ ratanānaṃ uppādo buddharatanassa dhammaratanassa saṅgharatanassa’’. Kiṃ pamāṇāni tīṇi ratanānīti? Idaṃ avisajjanīyaṃ.

Buddhavisayo avisajjanīyo. Puggalaparoparaññutā avisajjanīyā. ‘‘Pubbā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sakiṃ nirayaṃ sakiṃ tiracchānayoniṃ sakiṃ pettivisayaṃ sakiṃ asurayoniṃ sakiṃ deve sakiṃ manusse sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ’’. Katamā pubbā koṭīti avisajjanīyaṃ. Na paññāyatīti sāvakānaṃ ñāṇavekallena. Duvidhā buddhānaṃ bhagavantānaṃ desanā attūpanāyikā ca parūpanāyikā ca. Na paññāyatīti parūpanāyikā. Natthi buddhānaṃ bhagavantānaṃ avijānanāti [appajānanāti (sī.)] attūpanāyikā. Yathā bhagavā kokālikaṃ bhikkhuṃ ārabbha aññataraṃ bhikkhuṃ evamāha –

‘‘Seyyathāpi , bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho…pe… na tveva eko abbudo nirayo. Seyyathāpi bhikkhu, vīsati abbudā nirayā, evameko nirabbudo nirayo [nirabbudanirayo (saṃ. ni. 1.181)]. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati nirabbudā nirayā, evameko ababo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ababā nirayā, evameko aṭaṭo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati aṭaṭā nirayā, evameko ahaho nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ahahā nirayā, evameko kumudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati kumudā nirayā, evameko sogandhiko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati sogandhikā nirayā, evameko uppalako nirayo [uppalanirayo (saṃ. ni. 1.181)]. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati uppalakā nirayā, evameko puṇḍarīko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati puṇḍarīkā nirayā, evameko padumo nirayo. Padume pana, bhikkhu, niraye kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā’’ti. Yaṃ vā pana kiñci bhagavā āha ‘‘ayaṃ appameyyo asaṅkhyeyo’’ti. Sabbaṃ taṃ avisajjanīyaṃ. Idaṃ avisajjanīyaṃ.



118。其中，什么是应舍弃的？
当被问到问题时，这应该被理解，这应该被完全理解，这应该被舍弃，这应该被修习，这应该被实现，这些法如此被掌握，将产生这样的结果。如此掌握它们的，是这个意义。此是应舍弃的。“佛陀是最高的”，佛陀的至高无上、法的如实宣说和僧伽的良好修行，应该一并宣说。“一切行无常”、“一切行是苦”、“一切法无我”，应该一并宣说。或者其他类似的。此是应舍弃的。
其中，什么是不可舍弃的？
“调御丈夫的驭者啊，
天神和人类用心思考的，
即使是长寿的众生，
也无法全部知晓；
唯有佛陀，
安住于寂静禅定，
没有恐惧，
知道人们所渴望的。”
此是不可舍弃的。
佛陀在戒蕴、定蕴、慧蕴、解脱蕴、解脱知见蕴、威仪、教诫、慈悲、神通方面如此伟大。此是不可舍弃的。
“比丘们，如来、阿罗汉、正等正觉出现于世，就是三种宝的出现：佛宝、法宝、僧宝。”这三种宝的量度是多少？此是不可舍弃的。
佛陀的境界是不可舍弃的。对他人和自己都彻底了解是不可舍弃的。“比丘们，过去无量劫以来，无明所覆盖的、被贪爱束缚的众生，有的在地狱中，有的在畜生道中，有的在饿鬼道中，有的在阿修罗道中，有的在天界，有的在人界，不断地生死轮回。”什么是过去劫？是不可舍弃的。凭借的智慧是无法知道的。佛陀的教导有两种：为了自己和他人的利益。凭借的智慧是无法知道的，这是为了他人的利益。佛陀没有无明，这是为了自己的利益。如同佛陀针对 Kokālika 比丘，对其他比丘这样说：
“比丘，譬如一个能装二十 khāri 的憍萨罗国油**……并非只有一个阿鼻地狱。比丘，譬如二十个阿鼻地狱，才等于一个无间地狱。比丘，譬如二十个无间地狱，才等于一个阿波波地狱。比丘，譬如二十个阿波波地狱，才等于一个阿吒吒地狱。比丘，譬如二十个阿吒吒地狱，才等于一个阿哈哈地狱。比丘，譬如二十个阿哈哈地狱，才等于一个拘牟陀地狱。比丘，譬如二十个拘牟陀地狱，才等于一个芬芳地狱。比丘，譬如二十个芬芳地狱，才等于一个优钵罗地狱。比丘，譬如二十个优钵罗地狱，才等于一个莲花地狱。比丘，譬如二十个莲花地狱，才等于一个钵特摩地狱。比丘，在钵特摩地狱中，Kokālika 比丘对舍利弗和目犍连心怀嗔恨。”或者佛陀所说的其他任何“这是无量、无数的”。所有这些都是不可舍弃的。此是不可舍弃的。

119. Tattha katamaṃ visajjanīyañca avisajjanīyañca, yadā so upako ājīvako bhagavantaṃ āha ‘‘kuhiṃ, āvuso gotama, gamissasī’’ti. Bhagavā āha –

‘‘Bārāṇasiṃ gamissāmi, ahaṃ taṃ amatadundubhiṃ;

Dhammacakkaṃ pavattetuṃ, loke appaṭivattiya’’nti.

Upako ājīvako āha ‘‘‘jino’ti kho āvuso, bho gotama, paṭijānāsī’’ti. Bhagavā āha –

‘‘Mādisā ve jinā [jinā ve mādisā (sī. ka.) passa ma. ni. 2.341] honti, ye pattā āsavakkhayaṃ;

Jitā me pāpakā dhammā, tasmāhaṃ upakā jino’’ti.

Kathaṃ jino kena jinoti visajjanīyaṃ. Katamo jinoti avisajjanīyaṃ. Katamo āsavakkhayo, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti visajjanīyaṃ. Kittako āsavakkhayoti avisajjanīyaṃ. Idaṃ visajjanīyañca avisajjanīyañca.

Atthi tathāgatoti visajjanīyaṃ. Atthi rūpanti visajjanīyaṃ. Rūpaṃ tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Rūpavā tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Rūpe tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Tathāgate rūpanti avisajjanīyaṃ. Evaṃ atthi vedanā…pe… saññā…pe… saṅkhārā…pe… atthi viññāṇanti visajjanīyaṃ. Viññāṇaṃ tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Viññāṇavā tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Viññāṇe tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Tathāgate viññāṇanti avisajjanīyaṃ. Aññatra rūpena tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Aññatra vedanāya…pe… saññāya…pe… saṅkhārehi…pe… viññāṇena tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Ayaṃ so tathāgato arūpako…pe… avedanako…pe… asaññako…pe… asaṅkhārako…pe… aviññāṇakoti avisajjanīyaṃ. Idaṃ visajjanīyañca avisajjanīyañca.

Passati bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte cavamāne upapajjamāne evaṃ sabbaṃ…pe… yathākammūpage satte pajānātīti visajjanīyaṃ. Katame sattā, katamo tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Idaṃ visajjanīyañca avisajjanīyañca.

Atthi tathāgatoti visajjanīyaṃ. Atthi tathāgato paraṃ maraṇāti avisajjanīyaṃ. Idaṃ visajjanīyañca avisajjanīyañca.

120. Tattha katamaṃ kammaṃ?

‘‘Antakenādhipannassa , jahato mānusaṃ bhavaṃ;

Kiṃ hi tassa sakaṃ hoti, kiñca ādāya gacchati;

Kiñcassa anugaṃ hoti, chāyāva anapāyinī.

‘‘Ubho puññañca pāpañca, yaṃ macco kurute idha;

Tañhi tassa sakaṃ hoti, taṃva [tañca (sī. ka.) passa saṃ. ni. 1.115] ādāya gacchati;

Taṃvassa anugaṃ hoti, chāyāva anapāyinī’’ti.

Idaṃ kammaṃ.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, bālaṃ pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāyaṃ [chamāya (sī. ka.) passa ma. ni. 

118。其中，什么是应舍弃的？
当被问到问题时，这应该被理解，这应该被完全理解，这应该被舍弃，这应该被修习，这应该被实现，这些法如此被掌握，将产生这样的结果。如此掌握它们的，有这个意义。此是应舍弃的。“佛陀是最高的”，佛陀的至高无上、法的如实宣说和僧伽的良好修行，应该一并宣说。“一切行无常”、“一切行是苦”、“一切法无我”，应该一并宣说。或者其他类似的。此是应舍弃的。
其中，什么是不可舍弃的？
“人中雄杰调御者，
天神人类皆思维，
一切有情即便长寿，
亦不能遍知；
唯有世尊得寂静，
安住胜定无怖畏，
能知一切之所求。”
此是不可舍弃的。
佛陀在戒蕴、定蕴、慧蕴、解脱蕴、解脱知见蕴、威仪、教诫、慈悲、神通方面如此伟大。此是不可舍弃的。
“比丘们，如来、阿罗汉、正等正觉出现于世，就是三种宝的出现：佛宝、法宝、僧宝。”这三种宝的量度是多少？此是不可舍弃的。
佛陀的境界是不可舍弃的。对他人和自己都彻底了解是不可舍弃的。“比丘们，过去无量劫以来，无明所覆盖的、被贪爱束缚的众生，有的在地狱中，有的在畜生道中，有的在饿鬼道中，有的在阿修罗道中，有的在天界，有的在人界，不断地生死轮回。”什么是过去劫？是不可舍弃的。凭借凡夫的智慧是无法知道的。佛陀的教导有两种：为了自己和他人的利益。“凭借凡夫的智慧是无法知道的”，这是为了他人的利益。“佛陀没有无明”，这是为了自己的利益。如同佛陀针对 Kokālika 比丘，对其他比丘这样说：
“比丘，譬如一个能装二十 khāri 的憍萨罗国（Kosala）（大约位于今印度北方邦）油**……并非只有一个阿鼻地狱。比丘，譬如二十个阿鼻地狱，才等于一个无间地狱。比丘，譬如二十个无间地狱，才等于一个阿波波地狱。比丘，譬如二十个阿波波地狱，才等于一个阿吒吒地狱。比丘，譬如二十个阿吒吒地狱，才等于一个阿哈哈地狱。比丘，譬如二十个阿哈哈地狱，才等于一个拘牟陀地狱。比丘，譬如二十个拘牟陀地狱，才等于一个芬芳地狱。比丘，譬如二十个芬芳地狱，才等于一个优钵罗地狱。比丘，譬如二十个优钵罗地狱，才等于一个莲花地狱。比丘，譬如二十个莲花地狱，才等于一个钵特摩地狱。比丘，在钵特摩地狱中，Kokālika 比丘对舍利弗和目犍连心怀嗔恨。”或者佛陀所说的其他任何“这是无量、无数的”。所有这些都是不可舍弃的。此是不可舍弃的。
119。其中，什么是应舍弃的和不可舍弃的？当裸体苦行者 Upaka 问佛陀：“尊者乔达摩，你要去哪里？”佛陀说：
“我将前往瓦拉纳西（Varanasi）（今印度北方邦瓦拉纳西），
击响那不朽的法鼓；
转动那无上法轮，
此法轮于世间，
永不倒退。”
裸体苦行者 Upaka 说：“尊者乔达摩，你自称是‘胜者’吗？”佛陀说：
“像我这样的人是胜者，
已证得诸漏永尽；
我已战胜一切不善法，
因此，Upaka，我是胜者。”
如何是胜者，被谁战胜，此是应舍弃的。什么是胜者，此是不可舍弃的。什么是诸漏永尽，什么是贪尽、嗔尽、痴尽，此是应舍弃的。诸漏永尽的量度是多少，此是不可舍弃的。此是应舍弃的和不可舍弃的。
“有如来”，此是应舍弃的。“有色”，此是应舍弃的。“如来是色”，此是不可舍弃的。“如来具有色”，此是不可舍弃的。“如来在色中”，此是不可舍弃的。“色在如来中”，此是不可舍弃的。同样，“有受……想……行……有识”，此是应舍弃的。“识是如来”，此是不可舍弃的。“如来具有识”，此是不可舍弃的。“如来在识中”，此是不可舍弃的。“识在如来中”，此是不可舍弃的。“如来离于色”，此是不可舍弃的。“如来离于受……想……行……识”，此是不可舍弃的。“此如来是无色……无受……无想……无行……无识”，此是不可舍弃的。此是应舍弃的和不可舍弃的。
“佛陀以清净的、超越凡人的天眼，见到众生死亡和再生，如此这般……如是了知众生随业受报”，此是应舍弃的。哪些众生，哪位如来，此是不可舍弃的。此是应舍弃的和不可舍弃的。
“有如来”，此是应舍弃的。“有如来死后”，此是不可舍弃的。此是应舍弃的和不可舍弃的。
120。其中，什么是业？
“对于被死神控制，
即将离开人世的人来说，
他拥有什么呢？
他能带走什么呢？
什么会跟随他呢？
如同不离不弃的影子。
善与恶，
人们在今生所造作的，
这将属于他，
他会带着它而去，
它会跟随他，
如同不离不弃的影子。”
此是业。
“比丘们，此外，愚人坐在椅子上或床上……

3.248] vā semānaṃ yānissa pubbe pāpakāni kammāni katāni kāyena duccaritāni vācāya duccaritāni manasā duccaritāni, tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahataṃ pabbatakūṭānaṃ chāyā sāyanhasamayaṃ pathaviyaṃ olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Evameva kho, bhikkhave, bālaṃ pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāyaṃ vā semānaṃ yānissa pubbe pāpakāni kammāni katāni kāyena duccaritāni vācāya duccaritāni manasā duccaritāni, tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Tatra, bhikkhave, bālassa evaṃ hoti ‘akataṃ vata me kalyāṇaṃ, akataṃ kusalaṃ, akataṃ bhīruttāṇaṃ. Kataṃ pāpaṃ, kataṃ luddaṃ, kataṃ kibbisaṃ, yāvatā bho akatakalyāṇānaṃ akatakusalānaṃ akatabhīruttāṇānaṃ katapāpānaṃ kataluddānaṃ katakibbisānaṃ gati, taṃ gatiṃ pecca gacchāmī’ti, so socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjatī’’ti.

‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, paṇḍitaṃ pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāyaṃ vā semānaṃ yānissa pubbe kalyāṇāni kammāni katāni kāyena sucaritāni vācāya sucaritāni manasā sucaritāni, tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahataṃ pabbatakūṭānaṃ chāyā sāyanhasamayaṃ pathaviyaṃ olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Evameva kho, bhikkhave, paṇḍitaṃ pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāyaṃ vā semānaṃ yānissa pubbe kalyāṇāni kammāni katāni kāyena sucaritāni vācāya sucaritāni manasā sucaritāni, tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Tatra, bhikkhave, paṇḍitassa ‘evaṃ hoti akataṃ vata me pāpaṃ , akataṃ luddaṃ, akataṃ kibbisaṃ. Kataṃ kalyāṇaṃ, kataṃ kusalaṃ, kataṃ bhīruttāṇaṃ, yāvatā bho akatapāpānaṃ akataluddānaṃ akatakibbisānaṃ katakalyāṇānaṃ katakusalānaṃ katabhīruttāṇānaṃ gati, taṃ gatiṃ pecca gacchāmī’ti, so na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjati, ‘kataṃ me puññaṃ, akataṃ pāpaṃ, yā bhavissati gati akatapāpassa akataluddassa akatakibbisassa katapuññassa katakusalassa katabhīruttāṇassa, taṃ pecca bhave gatiṃ paccanubhavissāmī’ti vippaṭisāro na jāyati. Avippaṭisārino kho, bhikkhave, itthiyā vā purisassa vā gihino vā pabbajitassa vā bhaddakaṃ maraṇaṃ bhaddikā kālaṅkiriyāti vadāmī’’ti. Idaṃ kammaṃ.

‘‘Tīṇimāni , bhikkhave, duccaritāni. Katamāni tīṇi, kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi duccaritāni. Tīṇimāni, bhikkhave, sucaritāni. Katamāni tīṇi? Kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi sucaritāni. Idaṃ kammaṃ.

Tattha katamo vipāko?

‘‘Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṃ vo, bhikkhave, khaṇo vo, bhikkhave, paṭiladdho brahmacariyavāsāya. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, cha phassāyatanikā nāma nirayā. Tattha yaṃ kiñci cakkhunā rūpaṃ passati aniṭṭharūpaṃyeva passati, no iṭṭharūpaṃ. Akantarūpaṃyeva passati, no kantarūpaṃ. Amanāparūpaṃyeva passati, no manāparūpaṃ.


118。其中，什么是应舍弃的？
当被问到问题时，这应该被理解，这应该被完全理解，这应该被舍弃，这应该被修习，这应该被实现，这些法如此被掌握，将产生这样的结果。如此掌握它们的，有这个意义。此是应舍弃的。“佛陀是最高的”，佛陀的至高无上、法的如实宣说和僧伽的良好修行，应该一并宣说。“一切行无常”、“一切行是苦”、“一切法无我”，应该一并宣说。或者其他类似的。此是应舍弃的。
其中，什么是不可舍弃的？
“人中雄杰调御者，
天神人类皆思维，
一切有情即便长寿，
亦不能遍知；
唯有世尊得寂静，
安住胜定无怖畏，
能知一切之所求。”
此是不可舍弃的。
佛陀在戒蕴、定蕴、慧蕴、解脱蕴、解脱知见蕴、威仪、教诫、慈悲、神通方面如此伟大。此是不可舍弃的。
“比丘们，如来、阿罗汉、正等正觉出现于世，就是三种宝的出现：佛宝、法宝、僧宝。”这三种宝的量度是多少？此是不可舍弃的。
佛陀的境界是不可舍弃的。对他人和自己都彻底了解是不可舍弃的。“比丘们，过去无量劫以来，无明所覆盖的、被贪爱束缚的众生，有的在地狱中，有的在畜生道中，有的在饿鬼道中，有的在阿修罗道中，有的在天界，有的在人界，不断地生死轮回。”什么是过去劫？是不可舍弃的。凭借凡夫的智慧是无法知道的。佛陀的教导有两种：为了自己和他人的利益。“凭借凡夫的智慧是无法知道的”，这是为了他人的利益。“佛陀没有无明”，这是为了自己的利益。如同佛陀针对 Kokālika 比丘，对其他比丘这样说：
“比丘，譬如一个能装二十 khāri 的憍萨罗国（Kosala）（大约位于今印度北方邦）油**……并非只有一个阿鼻地狱。比丘，譬如二十个阿鼻地狱，才等于一个无间地狱。比丘，譬如二十个无间地狱，才等于一个阿波波地狱。比丘，譬如二十个阿波波地狱，才等于一个阿吒吒地狱。比丘，譬如二十个阿吒吒地狱，才等于一个阿哈哈地狱。比丘，譬如二十个阿哈哈地狱，才等于一个拘牟陀地狱。比丘，譬如二十个拘牟陀地狱，才等于一个芬芳地狱。比丘，譬如二十个芬芳地狱，才等于一个优钵罗地狱。比丘，譬如二十个优钵罗地狱，才等于一个莲花地狱。比丘，譬如二十个莲花地狱，才等于一个钵特摩地狱。比丘，在钵特摩地狱中，Kokālika 比丘对舍利弗和目犍连心怀嗔恨。”或者佛陀所说的其他任何“这是无量、无数的”。所有这些都是不可舍弃的。此是不可舍弃的。
119。其中，什么是应舍弃的和不可舍弃的？当裸体苦行者 Upaka 问佛陀：“尊者乔达摩，你要去哪里？”佛陀说：
“我将前往瓦拉纳西（Varanasi）（今印度北方邦瓦拉纳西），
击响那不朽法鼓；
去转*轮永不退，
世间无人能比肩。”
裸体苦行者 Upaka 说：“尊者乔达摩，你自称是‘胜者’吗？”佛陀说：
“像我这样的人是胜者，
已证得诸漏永尽；
我已战胜一切不善法，
因此，Upaka，我是胜者。”
如何是胜者，被谁战胜，此是应舍弃的。什么是胜者，此是不可舍弃的。什么是诸漏永尽，什么是贪尽、嗔尽、痴尽，此是应舍弃的。诸漏永尽的量度是多少，此是不可舍弃的。此是应舍弃的和不可舍弃的。
“有如来”，此是应舍弃的。“有色”，此是应舍弃的。“如来是色”，此是不可舍弃的。“如来具有色”，此是不可舍弃的。“如来在色中”，此是不可舍弃的。“色在如来中”，此是不可舍弃的。同样，“有受……想……行……有识”，此是应舍弃的。“识是如来”，此是不可舍弃的。“如来具有识”，此是不可舍弃的。“如来在识中”，此是不可舍弃的。“识在如来中”，此是不可舍弃的。“如来离于色”，此是不可舍弃的。“如来离于受……想……行……识”，此是不可舍弃的。“此如来是无色……无受……无想……无行……无识”，此是不可舍弃的。此是应舍弃的和不可舍弃的。
“佛陀以清净的、超越凡人的天眼，见到众生死亡和再生，如此这般……如是了知众生随业受报”，此是应舍弃的。哪些众生，哪位如来，此是不可舍弃的。此是应舍弃的和不可舍弃的。
“有如来”，此是应舍弃的。“有如来死后”，此是不可舍弃的。此是应舍弃的和不可舍弃的。
120。其中，什么是业？
“对于被死神控制，
即将离开人世的人来说，
他拥有什么呢？
他能带走什么呢？
什么会跟随他呢？
如同不离不弃的影子。
善与恶，
人们在今生所造作的，
这将属于他，
他会带着它而去，
它会跟随他，
如同不离不弃的影子。”
此是业。
“比丘们，此外，愚人坐在椅子上或床上或地上……以前，他以身、语、意造作了不善业，在那一刻，这些不善业会缠绕他、执着他、束缚他。比丘们，譬如傍晚时分，高山的影子会覆盖在大地上，执着于大地，束缚着大地。比丘们，同样，愚人坐在椅子上或床上或地上……以前，他以身、语、意造作了不善业，在那一刻，这些不善业会缠绕他、执着他、束缚他。比丘们，这时，愚人会想：‘我没有造作善业，我没有造作功德，我没有造作福德。我造作了恶业，我造作了损人利己的事，我造作了卑鄙的事，由于我没有造作善业，没有造作功德，没有造作福德，却造作了恶业，造作了损人利己的事，造作了卑鄙的事，我将堕入恶趣。’他会悲伤，会苦恼，会哭泣，会捶胸顿足，会陷入昏迷。”
“比丘们，此外，智者坐在椅子上或床上或地上……以前，他以身、语、意造作了善业，在那一刻，这些善业会缠绕他、执着他、拥护他。比丘们，譬如傍晚时分，高山的影子会覆盖在大地上，执着于大地，拥护着大地。比丘们，同样，智者坐在椅子上或床上或地上……以前，他以身、语、意造作了善业，在那一刻，这些善业会缠绕他、执着他、拥护他。比丘们，这时，智者会想：‘我没有造作恶业，我没有造作损人利己的事，我没有造作卑鄙的事。我造作了善业，我造作了功德，我造作了福德，由于我没有造作恶业，没有造作损人利己的事，没有造作卑鄙的事，却造作了善业，造作了功德，造作了福德，我将获得善趣。’他不会悲伤，不会苦恼，不会哭泣，不会捶胸顿足，不会陷入昏迷，‘我造作了功德，没有造作恶业，由于没有造作恶业，没有造作损人利己的事，没有造作卑鄙的事，却造作了功德，造作了善业，造作了福德，我将获得善趣。’他不会后悔。比丘们，我认为，没有后悔的在家男女、出家男女，会有好的死亡，会有好的临终。”此是业。
“比丘们，有三种恶行。哪三种？身恶行、语恶行、意恶行。比丘们，这就是三种恶行。比丘们，有三种善行。哪三种？身善行、语善行、意善行。比丘们，这就是三种善行。”此是业。
其中，什么是果报？
“比丘们，你们有所获得，比丘们，你们已得到，比丘们，你们已得到修习梵行的机会。比丘们，我见过六处地狱。在那里，眼睛看到的任何色，都是不悦意的色，而不是悦意的色；是不可爱的色，而不是可爱的色；是不喜欢的色，而不是喜欢的色。


Yaṃ kiñci sotena saddaṃ suṇāti…pe… ghānena…pe… jivhāya…pe… kāyena…pe… yaṃ kiñci manasā dhammaṃ vijānāti aniṭṭhadhammaṃyeva vijānāti, no iṭṭhadhammaṃ. Akantadhammaṃyeva vijānāti, no kantadhammaṃ. Amanāpadhammaṃyeva vijānāti, no manāpadhammaṃ. Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṃ vo, bhikkhave, khaṇo vo, bhikkhave, paṭiladdho brahmacariyavāsāya.

‘‘Diṭṭhā mayā, bhikkhave, cha phassāyatanikā nāma saggā. Tattha yaṃ kiñci cakkhunā rūpaṃ passati iṭṭharūpaṃyeva passati, no aniṭṭharūpaṃ. Kantarūpaṃyeva passati, no akantarūpaṃ. Manāparūpaṃyeva passati, no amanāparūpaṃ. Yaṃ kiñci sotena saddaṃ suṇāti…pe… ghānena …pe… jivhāya…pe… kāyena…pe… manasā dhammaṃ vijānāti iṭṭhadhammaṃyeva vijānāti, no aniṭṭhadhammaṃ. Kantadhammaṃyeva vijānāti, no akantadhammaṃ. Manāpadhammaṃyeva vijānāti, no amanāpadhammaṃ. Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṃ vo, bhikkhave, khaṇo vo, bhikkhave, paṭiladdho brahmacariyavāsāyā’’ti. Ayaṃ vipāko.

‘‘Saṭṭhivassasahassāni, paripuṇṇāni sabbaso;

Niraye paccamānānaṃ [paccamānassa (ka.) passa pe. va. 802], kadā anto bhavissati.

‘‘Natthi anto kuto anto, na anto paṭidissati [patidissati (sī.) jā. 1.4.55];

Tadā hi pakataṃ pāpaṃ, tuyhaṃ mayhañca mārisā’’ti.

Ayaṃ vipāko.



“耳朵听到任何声音……鼻子闻到任何气味……舌头尝到任何味道……身体接触到任何触觉……内心了知任何法，都是不悦意的法，而不是悦意的法；是不可爱的法，而不是可爱的法；是不喜欢的法，而不是喜欢的法。比丘们，你们有所获得，比丘们，你们已得到，比丘们，你们已得到修习梵行的机会。
“比丘们，我见过六处天界。在那里，眼睛看到的任何色，都是悦意的色，而不是不悦意的色；是可爱的色，而不是不可爱的色；是喜欢的色，而不是不喜欢的色。耳朵听到任何声音……鼻子闻到任何气味……舌头尝到任何味道……身体接触到任何触觉……内心了知任何法，都是悦意的法，而不是不悦意的法；是可爱的的法，而不是不可爱的法；是喜欢的法，而不是不喜欢的法。比丘们，你们有所获得，比丘们，你们已得到，比丘们，你们已得到修习梵行的机会。”此是果报。
“受苦六万年，
在地狱中煎熬；
何时才是尽头？
没有尽头，哪里有尽头，
看不到尽头；
那是因为，
我们造作了恶业，
魔王波旬啊。”
此是果报。

121. Tattha katamaṃ kammañca vipāko ca?

‘‘Adhammacārī hi naro pamatto, yahiṃ yahiṃ gacchati duggatiṃ yo;

So naṃ adhammo carito hanāti, sayaṃ gahīto yathā kaṇhasappo.

‘‘Na hi [passa theragā. 304] dhammo adhammo ca, ubho samavipākino;

Adhammo nirayaṃ neti, dhammo pāpeti suggati’’nti.

Idaṃ kammañca vipāko ca.

‘‘Mā, bhikkhave, puññānaṃ bhāyittha, sukhassetaṃ, bhikkhave, adhivacanaṃ iṭṭhassa kantassa piyassa manāpassa yadidaṃ puññāni. Abhijānāmi kho panāhaṃ, bhikkhave, dīgharattaṃ katānaṃ puññānaṃ iṭṭhaṃ [dīgharattaṃ iṭṭhaṃ (sī. ka.) passa itivu. 22] kantaṃ piyaṃ manāpaṃ vipākaṃ paccanubhūtaṃ, satta vassāni mettacittaṃ bhāvetvā satta saṃvaṭṭavivaṭṭakappe na imaṃ [na yimaṃ (itivu. 22)] lokaṃ punarāgamāsiṃ. Saṃvaṭṭamāne sudāhaṃ, bhikkhave, kappe ābhassarūpago homi. Vivaṭṭamāne kappe suññaṃ brahmavimānaṃ upapajjāmi. Tatra sudāhaṃ [sudaṃ (itivu. 22)], bhikkhave, brahmā homi mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī. Chattiṃsakkhattuṃ kho panāhaṃ, bhikkhave, sakko ahosiṃ devānamindo, anekasatakkhattuṃ rājā ahosiṃ cakkavattī [cakkavatti (ka.)] dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato, ko pana vādo padesarajjassa? Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi ‘kissa nu kho me idaṃ kammassa phalaṃ, kissa kammassa vipāko, yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo’ti. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi ‘tiṇṇaṃ kho me idaṃ kammānaṃ phalaṃ, tiṇṇaṃ kammānaṃ vipāko. Yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo’ti. Seyyathidaṃ, dānassa damassa saṃyamassā’’ti. Tattha yañca dānaṃ yo ca damo yo ca saṃyamo, idaṃ kammaṃ. Yo tappaccayā vipāko paccanubhūto, ayaṃ vipāko. Tathā cūḷakammavibhaṅgo vattabbo.

Yaṃ subhassa māṇavassa todeyyaputtassa desitaṃ. Tattha ye dhammā appāyukadīghāyukatāya saṃvattanti bahvābādhaappābādhatāya appesakkhamahesakkhatāya dubbaṇṇasuvaṇṇatāya nīcakulikauccakulikatāya appabhogamahābhogatāya duppaññapaññavantatāya ca saṃvattanti, idaṃ kammaṃ. Yā tattha appāyukadīghāyukatā…pe… duppaññapaññavantatā, ayaṃ vipāko. Idaṃ kammañca vipāko ca.



121。其中，什么是业和果报？
“愚痴之人行不善，
无论去往何方，皆是恶趣；
他被自己造作的恶业所害，
如同被黑蛇缠绕。
善与不善之法，
果报并非相同；
不善导致堕入地狱，
善则引向善趣。”
此是业和果报。
“比丘们，不要轻视善行，善行带来快乐，是令人喜爱、可爱、可意、称心之物。比丘们，我知道，长久以来，我造作的善行，得到了令人喜爱、可爱、可意、称心的果报，我修习慈心七年，在七个成住坏空劫中，没有回到这个世界。比丘们，在世界成劫时，我具有光明之身。在世界坏劫时，我投生到空无一人的梵天宫殿。比丘们，在那里，我是梵天，是大梵天，是征服者，是无敌的，是支配他人的，是自在的。比丘们，我曾三十六次做忉利天主帝释天，数百次做转轮圣王，是一位正直的法王，统治四方，征服一切，拥有国土，拥有七宝，还有什么地方的王位值得一提呢？比丘们，我当时想：‘这究竟是什么业的果报，是什么业的异熟，使我如今拥有如此大的神通，如此大的威德？’比丘们，我当时想：‘这是三种业的果报，是三种业的异熟，使我如今拥有如此大的神通，如此大的威德。’那就是：布施、持戒、 restraint。”其中，布施、持戒和restraint是业。由于它而体验到的果报，就是果报。同样，应该解说小业分别。
对善良的青年 Todeyya 的儿子所说的法。其中，导致短寿和长寿、多病和少病、丑陋和美丽、出身低贱和出身高贵、贫穷和富有、愚笨和聪明等等的法，是业。其中的短寿和长寿……愚笨和聪明，是果报。此是业和果报。

122. Tattha katamaṃ kusalaṃ?

‘‘Vācānurakkhī manasā susaṃvuto, kāyena ca nākusalaṃ kayirā [akusalaṃ na kayirā (sī.) passa dha. pa. 281];

Ete tayo kammapathe visodhaye, ārādhaye maggamisippavedita’’nti.

Idaṃ kusalaṃ.

‘‘Yassa kāyena vācāya, manasā natthi dukkaṭaṃ;

Saṃvutaṃ tīhi ṭhānehi, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti.

Idaṃ kusalaṃ.

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, kusalamūlāni. Katamāni tīṇi? Alobho kusalamūlaṃ, adoso kusalamūlaṃ, amoho kusalamūlaṃ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi kusalamūlāni. Idaṃ kusalaṃ. ‘‘Vijjā, bhikkhave [vijjā ca kho bhikkhave (saṃyuttanikāye)], pubbaṅgamā kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā anudeva [anvadeva (sī. ka.), syādikaṇḍe (moggallāne) 11 suttaṃ passitabbaṃ] hirī ottappañcā’’ti. Idaṃ kusalaṃ.

Tattha katamaṃ akusalaṃ?

‘‘Yassa accanta dussīlyaṃ, māluvā sālamivotthataṃ;

Karoti so tathattānaṃ, yathā naṃ icchatī diso’’ti.

Idaṃ akusalaṃ.

‘‘Attanā hi kataṃ pāpaṃ, attajaṃ attasambhavaṃ;

Abhimatthati [abhimanthati (sī.) passa dha. pa. 161] dummedhaṃ, vajiraṃvasmamayaṃ maṇi’’nti.

Idaṃ akusalaṃ.

‘‘Dasa kammapathe niseviya, akusalākusalehi vivajjitā;

Garahā ca bhavanti devate, bālamatī nirayesu paccare’’ti.

Idaṃ akusalaṃ.

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, akusalamūlāni [passa a. ni. 3.70], katamāni tīṇi? Lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi akusalamūlāni’’. Idaṃ akusalaṃ.

Tattha katamaṃ kusalañca akusalañca?

‘‘Yādisaṃ [saṃ. ni. 1.256] vapate bījaṃ, tādisaṃ harate phalaṃ;

Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ, pāpakārī ca pāpaka’’nti.

Tattha yaṃ āha ‘‘kalyāṇakārī kalyāṇa’’nti, idaṃ kusalaṃ. Yaṃ āha ‘‘pāpakārī ca pāpaka’’nti, idaṃ akusalaṃ. Idaṃ kusalañca akusalañca.

‘‘Subhena kammena vajanti suggatiṃ, apāyabhūmiṃ asubhena kammunā;

Khayā ca kammassa vimuttacetaso, nibbanti te jotirivindhanakkhayā’’.

Tattha yaṃ āha ‘‘subhena kammena vajanti suggati’’nti, idaṃ kusalaṃ. Yaṃ āha ‘‘apāyabhūmiṃ asubhena kammunā’’ti, idaṃ akusalaṃ. Idaṃ kusalañca akusalañca.

123. Tattha katamaṃ anuññātaṃ?

‘‘Yathāpi bhamaro pupphaṃ, vaṇṇagandhamaheṭhayaṃ [vaṇṇagandhaṃ aheṭhayaṃ (sī.) passa dha. pa. 49];

Paleti [paḷeti (ka.)] rasamādāya, evaṃ gāme munī care’’ti.

Idaṃ anuññātaṃ.

‘‘Tīṇimāni , bhikkhave, bhikkhūnaṃ karaṇīyāni. Katamāni tīṇi, idha, bhikkhave, bhikkhu pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, kāyakammavacīkammena samannāgato kusalena parisuddhājīvo. Āraddhavīriyo kho pana hoti thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya sacchikiriyāya. Paññavā kho pana hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Imāni kho, bhikkhave, bhikkhūnaṃ tīṇi karaṇīyānī’’ti. Idaṃ anuññātaṃ.

‘‘Dasayime [dasa ime (sī. ka.) passa a. ni. 

122。其中，什么是善？
“守护言语，善护其心，
身不行恶；
净化此三种行为之道，
依圣道修行。”
此是善。
“身语意，无恶行；
三处防护得清净，
我称此人为婆罗门。”
此是善。
“比丘们，有三种善根。哪三种？无贪是善根，无嗔是善根，无痴是善根。比丘们，这就是三种善根。”此是善。“比丘们，智慧是善法的先导，能够趣向圆满，依次是惭愧和畏惧。”此是善。
其中，什么是恶？
“极度放荡不持戒之人，
如同生长在盐碱地的芦苇；
随心所欲为所欲为，
为恶肆虐无人能挡。”
此是恶。
“自己造作的恶业，
源于自身，
将伤害愚痴之人，
如同金刚摧毁宝石。”
此是恶。
“造作十种恶行，
不断增益不善；
天神都会加以斥责，
愚痴之人将堕入地狱。”
此是恶。
“比丘们，有三种恶根。哪三种？贪婪是恶根，嗔恨是恶根，愚痴是恶根。比丘们，这就是三种恶根。”此是恶。
其中，什么是善和恶？
“种瓜得瓜，种豆得豆；
行善得善，作恶得恶。”
其中，“行善得善”，此是善。“作恶得恶”，此是恶。此是善和恶。
“以善业得善趣，以恶业堕恶趣；
诸业尽，心解脱，
如同灯焰熄灭般，
获得涅槃。”
其中，“以善业得善趣”，此是善。“以恶业堕恶趣”，此是恶。此是善和恶。
123。其中，什么是被允许的？
“如同蜜蜂采花蜜，
只取精华不损花；
同样，圣者游村落，
乞食维生不扰民。”
此是被允许的。
“比丘们，有三种比丘应做之事。哪三种？比丘们，在此，比丘守护戒律，在行为和举止上无可指摘，在细微的戒律上心怀畏惧，接受和学习教诫；他以善的身语行为而具足，过着清净的生活。他精进不懈，坚定不移，努力不懈地断除不善法，修习善法，证得真理。他具有观照升起的智慧，具备圣智，能够趣向正确的、导致苦灭的道。比丘们，这就是比丘应做的三件事。”此是被允许的。
“这十种……

10.48], bhikkhave, dhammā pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbā. Katame dasa? ‘Vevaṇṇiyamhi ajjhupagato’ti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ…pe… ime kho bhikkhave dasa dhammā pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbā’’ti. Idaṃ anuññātaṃ.

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, karaṇīyāni. Katamāni tīṇi? Kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritanti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi karaṇīyānī’’ti. Idaṃ anuññātaṃ.

Tattha katamaṃ paṭikkhittaṃ?

‘‘Natthi puttasamaṃ pemaṃ, natthi gosamitaṃ [goṇasamaṃ (ka.) passa saṃ. ni. 1.13] dhanaṃ;

Natthi sūriyasamā [suriyasamā (sī.)] ābhā, samuddaparamā sarā’’ti.

Bhagavā āha –

‘‘Natthi attasamaṃ pemaṃ, natthi dhaññasamaṃ dhanaṃ;

Natthi paññāsamā ābhā, vuṭṭhiveparamā sarā’’ti.

Ettha yaṃ purimakaṃ, idaṃ paṭikkhittaṃ.

‘‘Tīṇimāni , bhikkhaveऋ akaraṇīyāni. Katamāni tīṇi? Kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritanti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi akaraṇīyānī’’ti. Idaṃ paṭikkhittaṃ.

124. Tattha katamaṃ anuññātañca paṭikkhittañca?

‘‘Kiṃsūdha bhītā janatā anekā, maggo canekāyatano pavutto [canekāyatanappavuttā (saṃ. ni. 1.75)];

Pucchāmi taṃ gotama bhūripañña, kismiṃ ṭhito paralokaṃ na bhāyeti.

‘‘Vācaṃ manañca paṇidhāya sammā, kāyena pāpāni akubbamāno;

Bahvannapānaṃ gharamāvasanto, saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū;

Etesu dhammesu ṭhito catūsu, dhamme ṭhito paralokaṃ na bhāye’’ti.

Tattha yaṃ āha ‘‘vācaṃ manañca paṇidhāya sammā’’ti, idaṃ anuññātaṃ. ‘‘Kāyena pāpāni akubbamāno’’ti, idaṃ paṭikkhittaṃ. ‘‘Bahvannapānaṃ gharamāvasanto, saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū. Etesu dhammesu ṭhito catūsu, dhamme ṭhito paralokaṃ na bhāye’’ti, idaṃ anuññātaṃ. Idaṃ anuññātañca paṭikkhittañca.

‘‘Sabbapāpassa akaraṇaṃ, kusalassa upasampadā;

Sacittapariyodāpanaṃ, etaṃ buddhānasāsanaṃ’’.

Tattha yaṃ āha ‘‘sabbapāpassa akaraṇa’’nti, idaṃ paṭikkhittaṃ, yaṃ āha ‘‘kusalassa upasampadā’’ti, idaṃ anuññātaṃ. Idaṃ anuññātañca paṭikkhittañca.

‘‘Kāyasamācārampāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampi. Vacīsamācārampāhaṃ , devānaminda , duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampi. Manosamācārampāhaṃ devānaminda, duvidhena vadāmi…pe… pariyesanampāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampi’’.

‘‘Kāyasamācārampāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī’’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Yathārūpañca kho kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo. Tattha yaṃ jaññā kāyasamācāraṃ ‘‘imaṃ [idaṃ (ka.) passa dī. ni. 

123。其中，什么是被允许的？
“如同蜜蜂采花蜜，
只取精华不损花；
同样，圣者游村落，
乞食维生不扰民。”
此是被允许的。
“比丘们，有三种比丘应做之事。哪三种？比丘们，在此，比丘守护戒律，在行为和举止上无可指摘，在细微的戒律上心怀畏惧，接受和学习教诫；他以善的身语行为而具足，过着清净的生活。他精进不懈，坚定不移，努力不懈地断除不善法，修习善法，证得真理。他具有观照升起的智慧，具备圣智，能够趣向正确的、导致苦灭的道。比丘们，这就是比丘应做的三件事。”此是被允许的。
“这十种法，比丘们，出家人应该经常省察。哪十种？‘我已出家’……比丘们，这十种法，出家人应该经常省察。”此是被允许的。
“比丘们，有三件事应该去做。哪三件？身善行、语善行、意善行。比丘们，这就是三件应该去做的事。”此是被允许的。
其中，什么是应舍弃的？
“没有比子女更深的爱，
没有比牛群更大的财富；
没有比太阳更明亮的光芒，
没有比大海更广阔的水域。”
佛陀说：
“没有比自身更深的爱，
没有比正法更大的财富；
没有比智慧更明亮的光芒，
没有比涅槃更广阔的水域。”
这里，前者是应舍弃的。
“比丘们，有三件事不应该去做。哪三件？身恶行、语恶行、意恶行。比丘们，这就是三件不应该去做的事。”此是应舍弃的。
124。其中，什么是被允许的和应舍弃的？
“芸芸众生恐惧轮回，
寻求解脱之道；
我请问您，具足智慧的乔达摩，
安住于何处，不再畏惧来世？
善护言语与心念，
身不行恶；
知足少欲不贪着，
具足信心、柔和、分享与感恩；
安住于此四法，
依法而行，便不再畏惧来世。”
其中，“善护言语与心念”，此是被允许的。“身不行恶”，此是应舍弃的。“知足少欲不贪着，具足信心、柔和、分享与感恩。安住于此四法，依法而行，便不再畏惧来世”，此是被允许的。此是被允许的和应舍弃的。
“诸恶莫作，众善奉行，
自净其意，
是诸佛教。”
其中，“诸恶莫作”，此是应舍弃的。“众善奉行”，此是被允许的。此是被允许的和应舍弃的。
“天王，我说身律仪有两种：应该修习的和不应该修习的。天王，我说语律仪有两种：应该修习的和不应该修习的。天王，我说意律仪有两种……天王，我说精进有两种：应该修习的和不应该修习的。”
“天王，我说身律仪有两种：应该修习的和不应该修习的”，这样说是依某种情况而说的。如果修习某种身律仪，不善法增长，善法减少，这样的身律仪不应该修习。其中，如果知道某种身律仪，“修习这种……

2.364] kho me kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’’ti, evarūpo kāyasamācāro sevitabbo. ‘‘Kāyasamācārampāhaṃ devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī’’ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ. ‘‘Vacīsamācāraṃ…pe… ‘‘pariyesanampāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī’’ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Yathārūpañca kho pariyesanaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpā pariyesanā na sevitabbā. Tattha yaṃ jaññā pariyesanaṃ ‘‘imaṃ kho me pariyesanaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī’’ti, evarūpā pariyesanā sevitabbā. ‘‘Pariyesanampāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī’’ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

Tattha yaṃ āha ‘‘sevitabbampī’’ti, idaṃ anuññātaṃ. Yaṃ āha ‘‘na sevitabbampī’’ti, idaṃ paṭikkhittaṃ. Idaṃ anuññātañca paṭikkhittañca.

170. Tattha katamo thavo?

‘‘Maggānaṭṭhaṅgiko [passa dha. pa. 273] seṭṭho, saccānaṃ caturo padā;

Virāgo seṭṭho dhammānaṃ, dvipadānañca cakkhumā’’ti.

Ayaṃ thavo.

‘‘Tīṇimāni, bhikkhave, aggāni. Katamāni tīṇi? Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati seṭṭhamakkhāyati pavaramakkhāyati , yadidaṃ arahaṃ sammāsambuddho. Yāvatā, bhikkhave, dhammānaṃ [a. ni. 4.34; itivu. 81 passitabbaṃ] paṇṇattisaṅkhatānaṃ vā asaṅkhatānaṃ vā, virāgo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati seṭṭhamakkhāyati pavaramakkhāyati, yadidaṃ madanimmadano…pe… nirodho nibbānaṃ. Yāvatā, bhikkhave, saṅghānaṃ paṇṇatti gaṇānaṃ paṇṇatti mahājanasannipātānaṃ paṇṇatti, tathāgatasāvakasaṅgho tesaṃ aggamakkhāyati seṭṭhamakkhāyati pavaramakkhāyati, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā…pe… puññakkhettaṃ lokassāti.

‘‘Sabbalokuttaro satthā, dhammo ca kusalakkhato [kusalamakkhato (ka.)];

Gaṇo ca narasīhassa, tāni tīṇi vississare.

‘‘Samaṇapadumasañcayo gaṇo, dhammavaro ca vidūnaṃ sakkato;

Naravaradamako ca cakkhumā, tāni tīṇi lokassa uttari.

‘‘Satthā ca appaṭisamo, dhammo ca sabbo nirupadāho;

Ariyo ca gaṇavaro, tāni khalu vississare tīṇi.

‘‘Saccanāmo jino khemo sabbābhibhū, saccadhammo natthañño tassa uttari;

Ariyasaṅgho niccaṃ viññūnaṃ pūjito, tāni tīṇi lokassa uttari.

‘‘Ekāyanaṃ jātikhayantadassī, maggaṃ pajānāti hitānukampī;

Etena maggena tariṃsu pubbe, tarissanti ye ca [ye cāpi (sī. ka.) passa saṃ. ni. 

123。其中，什么是被允许的？
“如同蜜蜂采花蜜，
只取精华不损花；
同样，圣者游村落，
乞食维生不扰民。”
此是被允许的。
“比丘们，有三种比丘应做之事。哪三种？比丘们，在此，比丘守护戒律，在行为和举止上无可指摘，在细微的戒律上心怀畏惧，接受和学习教诫；他以善的身语行为而具足，过着清净的生活。他精进不懈，坚定不移，努力不懈地断除不善法，修习善法，证得真理。他具有观照升起的智慧，具备圣智，能够趣向正确的、导致苦灭的道。比丘们，这就是比丘应做的三件事。”此是被允许的。
“这十种法，比丘们，出家人应该经常省察。哪十种？‘我已出家’……比丘们，这十种法，出家人应该经常省察。”此是被允许的。
“比丘们，有三件事应该去做。哪三件？身善行、语善行、意善行。比丘们，这就是三件应该去做的事。”此是被允许的。
其中，什么是应舍弃的？
“没有比子女更深的爱，
没有比牛群更大的财富；
没有比太阳更明亮的光芒，
没有比大海更广阔的水域。”
佛陀说：
“没有比自身更深的爱，
没有比正法更大的财富；
没有比智慧更明亮的光芒，
没有比涅槃更广阔的水域。”
这里，前者是应舍弃的。
“比丘们，有三件事不应该去做。哪三件？身恶行、语恶行、意恶行。比丘们，这就是三件不应该去做的事。”此是应舍弃的。
124。其中，什么是被允许的和应舍弃的？
“芸芸众生恐惧轮回，
多方寻求解脱道；
我请问您，乔达摩佛陀智慧广，
安住何处，不再惧怕于后世？
善护言语与心念，
身不行诸恶；
知足寡欲离家舍，
具足信心柔和施，
安住此四种正法，
依法而行无所惧。”
其中，“善护言语与心念”，此是被允许的。“身不行恶”，此是应舍弃的。“知足少欲不贪着，具足信心、柔和、分享与感恩。安住于此四法，依法而行，便不再畏惧来世”，此是被允许的。此是被允许的和应舍弃的。
“诸恶莫作，众善奉行，
自净其意，
是诸佛教。”
其中，“诸恶莫作”，此是应舍弃的。“众善奉行”，此是被允许的。此是被允许的和应舍弃的。
“天王，我说身律仪有两种：应该修习的和不应该修习的。天王，我说语律仪有两种：应该修习的和不应该修习的。天王，我说意律仪有两种……天王，我说精进有两种：应该修习的和不应该修习的。”
“天王，我说身律仪有两种：应该修习的和不应该修习的”，这样说是依某种情况而说的。如果修习某种身律仪，不善法增长，善法减少，这样的身律仪不应该修习。其中，如果知道某种身律仪，“修习这种身律仪，不善法减少，善法增长”，这样的身律仪应该修习。“天王，我说身律仪有两种：应该修习的和不应该修习的”，这样说的依据就在于此。“语律仪……精进……天王，我说精进有两种：应该修习的和不应该修习的”，这样说是依某种情况而说的。如果从事某种精进，不善法增长，善法减少，这样的精进不应该从事。其中，如果知道某种精进，“从事这种精进，不善法减少，善法增长”，这样的精进应该从事。“天王，我说精进有两种：应该修习的和不应该修习的”，这样说的依据就在于此。
其中，“应该修习的”，此是被允许的。“不应该修习的”，此是应舍弃的。此是被允许的和应舍弃的。
170。其中，什么是顶点？
“八正道是至高无上，
四圣谛是真理之基；
离贪是诸法之顶点，
佛陀是人中之眼目。”
此是顶点。
“比丘们，有三种至高无上的。哪三种？比丘们，一切众生，无论是无足的、两足的、四足的、多足的，是有形的或无形的，是有想的或无想的，是非想非无想的，如来、阿罗汉、正等正觉是其中最殊胜的、最卓越的、最杰出的，也就是阿罗汉、正等正觉。比丘们，一切法，无论是因缘和合而生的，还是非因缘和合而生的，离贪是其中最殊胜的、最卓越的、最杰出的，也就是贪的熄灭……灭尽、涅槃。比丘们，一切僧伽，无论是制定了的团体，还是未制定了的团体，还是大众集会，如来弟子僧伽是其中最殊胜的、最卓越的、最杰出的，也就是四双八士……福田、世间。”
“世间最胜是导师，
正法善妙解脱道；
人狮佛陀之僧团，
此三殊胜超世间。
贤圣僧团如莲池，
正法殊胜智者识；
人中至尊调御师，
此三殊胜超世间。
无与伦比之导师，
正法无碍解脱道；
圣者僧团最殊胜，
此三殊胜超世间。
如来圣者名真实，
安全寂静得自在；
正法真实无有上，
圣贤僧团恒受敬，
此三殊胜超世间。
明了唯一灭尽道，
慈悲怜悯指迷津；
过去圣者依此道，
获得解脱超苦海，
未来圣者依此道，
也将解脱超苦海。”

5.384] taranti oghaṃ.

‘‘Taṃ tādisaṃ devamanussaseṭṭhaṃ;

Sattā namassanti visuddhipekkhā’’ti.

Ayaṃ thavoti.

Tattha lokiyaṃ suttaṃ dvīhi suttehi niddisitabbaṃ saṃkilesabhāgiyena ca vāsanābhāgiyena ca. Lokuttaraṃpi suttaṃ tīhi suttehi niddisitabbaṃ dassanabhāgiyena ca bhāvanābhāgiyena ca asekkhabhāgiyena ca. Lokiyañca lokuttarañca. Yasmiṃ sutte yaṃ yaṃ padaṃ dissati saṃkilesabhāgiyaṃ vā vāsanābhāgiyaṃ vā, tena tena lokiyanti niddisitabbaṃ, dassanabhāgiyaṃ vā bhāvanābhāgiyaṃ vā asekkhabhāgiyaṃ vā yaṃ yaṃ padaṃ dissati tena tena lokuttaranti niddisitabbaṃ.

Vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ saṃkilesabhāgiyassa suttassa nigghātāya, dassanabhāgiyaṃ suttaṃ vāsanābhāgiyassa suttassa nigghātāya, bhāvanābhāgiyaṃ suttaṃ dassanabhāgiyassa suttassa paṭinissaggāya, asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ bhāvanābhāgiyassa suttassa paṭinissaggāya, asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ diṭṭhadhammasukhavihāratthaṃ.

Lokuttaraṃ suttaṃ sattādhiṭṭhānaṃ chabbīsatiyā puggalehi niddisitabbaṃ, te tīhi suttehi samanvesitabbā dassanabhāgiyena bhāvanābhāgiyena asekkhabhāgiyena cāti.

Tattha dassanabhāgiyaṃ suttaṃ pañcahi puggalehi niddisitabbaṃ ekabījinā kolaṃkolena sattakkhattuparamena saddhānusārinā dhammānusārinā cāti, dassanabhāgiyaṃ suttaṃ imehi pañcahi puggalehi niddisitabbaṃ. Bhāvanābhāgiyaṃ suttaṃ dvādasahi puggalehi niddisitabbaṃ sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannena, sakadāgāminā, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannena, anāgāminā , antarā parinibbāyinā, upahacca parinibbāyinā, asaṅkhāraparinibbāyinā, sasaṅkhāraparinibbāyinā, uddhaṃsotena akaniṭṭhagāminā, saddhāvimuttena, diṭṭhippattena, kāyasakkhinā cāti, bhāvanābhāgiyaṃ suttaṃ imehi dvādasahi puggalehi niddisitabbaṃ. Asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ navahi puggalehi niddisitabbaṃ saddhāvimuttena, paññāvimuttena, suññatavimuttena, animittavimuttena, appaṇihitavimuttena, ubhatobhāgavimuttena samasīsinā paccekabuddhasammāsambuddhehi cāti, asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ imehi navahi puggalehi niddisitabbaṃ. Evaṃ lokuttaraṃ suttaṃ sattādhiṭṭhānaṃ imehi chabbīsatiyā puggalehi niddisitabbaṃ.

Lokiyaṃ suttaṃ sattādhiṭṭhānaṃ ekūnavīsatiyā puggalehi niddisitabbaṃ. Te caritehi niddiṭṭhā samanvesitabbā keci rāgacaritā, keci dosacaritā, keci mohacaritā, keci rāgacaritā ca dosacaritā ca, keci rāgacaritā ca mohacaritā ca, keci dosacaritā ca mohacaritā ca, keci rāgacaritā ca dosacaritā ca mohacaritā ca, rāgamukhe ṭhito rāgacarito, rāgamukhe ṭhito dosacarito, rāgamukhe ṭhito mohacarito, rāgamukhe ṭhito rāgacarito ca dosacarito ca mohacarito ca, dosamukhe ṭhito dosacarito, dosamukhe ṭhito mohacarito, dosamukhe ṭhito rāgacarito, dosamukhe ṭhito rāgacarito ca dosacarito ca mohacarito ca, mohamukhe ṭhito mohacarito, mohamukhe ṭhito rāgacarito mohamukhe ṭhito dosacarito, mohamukhe ṭhito rāgacarito ca dosacarito ca mohacarito cāti, lokiyaṃ suttaṃ sattādhiṭṭhānaṃ imehi ekūnavīsatiyā puggalehi niddisitabbaṃ.


170。其中，什么是顶点？
“八正道最胜，
四圣谛是真理；
诸法之顶点，是远离贪欲，
两足人中，佛陀具慧眼。”
此是顶点。
“比丘们，有三种至高无上的。哪三种？比丘们，一切众生，无论是无足的、两足的、四足的、多足的，是有形的或无形的，是有想的或无想的，是非想非无想的，其中，如来、阿罗汉、正等正觉是最殊胜的、最卓越的、最杰出的。比丘们，一切法，无论是因缘和合而生的，还是非因缘和合而生的，其中，远离贪欲是最殊胜的、最卓越的、最杰出的，也就是贪的熄灭……灭尽、涅槃。比丘们，一切僧伽，无论是制定了的团体，还是未制定了的团体，还是大众集会，其中，如来弟子僧伽是最殊胜的、最卓越的、最杰出的，也就是四双八士……福田、世间。”
“世间最胜是导师，
正法善妙解脱道；
人狮佛陀之僧团，
此三殊胜超世间。
贤圣僧团如莲池，
正法殊胜智者识；
人中至尊调御师，
此三殊胜超世间。
无与伦比之导师，
正法无碍解脱道；
圣者僧团最殊胜，
此三殊胜超世间。
如来圣者名真实，
安全寂静得自在；
正法真实无有上，
圣贤僧团恒受敬，
此三殊胜超世间。
明了唯一灭尽道，
慈悲怜悯指迷津；
过去圣者依此道，
已得解脱出苦海，
未来圣者依此道，
也将解脱出苦海。
如此尊贵天神人中胜，
众生礼敬为求得清净。”
此是顶点。
其中，世间法应该用两种经文来阐释：烦恼部分和习气部分。出世间法也应该用三种经文来阐释：见道部分、修道部分和无学部分。世间法和出世间法。在哪个经文中，看到哪个词是烦恼部分或习气部分的，就应该用那个词来阐释世间法；看到哪个词是见道部分、修道部分或无学部分的，就应该用那个词来阐释出世间法。
习气部分的经文是为了断除烦恼部分的经文，见道部分的经文是为了断除习气部分的经文，修道部分的经文是为了舍弃见道部分的经文，无学部分的经文是为了舍弃修道部分的经文，无学部分的经文是为了现法乐住。
出世间法的经文应该用以七个基础的二十六位圣者来阐释，他们应该用三种经文来考察：见道部分、修道部分和无学部分。
其中，见道部分的经文应该用五位圣者来阐释：一来种子、一来向、七来、随信行和随法行，见道部分的经文应该用这五位圣者来阐释。修道部分的经文应该用十二位圣者来阐释：已证一来果、一来者、已证不还果、不还者、中般涅槃者、生有般涅槃者、无行般涅槃者、有行般涅槃者、上流阿迦尼吒者、信解脱者、见至和身证者，修道部分的经文应该用这十二位圣者来阐释。无学部分的经文应该用九位圣者来阐释：信解脱者、慧解脱者、俱解脱者、无相解脱者、不动解脱者、两俱解脱者、已入定者、辟支佛和正等正觉者，无学部分的经文应该用这九位圣者来阐释。这样，出世间法的经文应该用以七个基础的这二十六位圣者来阐释。
世间法的经文应该用以七个基础的二十位圣者来阐释。他们应该用行持来区分，有些是贪行，有些是嗔行，有些是痴行，有些是贪嗔行，有些是贪痴行，有些是嗔痴行，有些是贪嗔痴行，住于贪而行贪，住于贪而行嗔，住于贪而行痴，住于贪而行贪嗔痴，住于嗔而行嗔，住于嗔而行痴，住于嗔而行贪，住于嗔而行贪嗔痴，住于痴而行痴，住于痴而行贪，住于痴而行嗔，住于痴而行贪嗔痴，世间法的经文应该用以七个基础的这二十位圣者来阐释。


Vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ sīlavantehi niddisitabbaṃ, te sīlavanto pañca puggalā pakatisīlaṃ samādānasīlaṃ cittappasādo samatho vipassanā cāti, vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ imehi pañcahi puggalehi niddisitabbaṃ.

Lokuttaraṃ suttaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ tīhi suttehi niddisitabbaṃ dassanabhāgiyena bhāvanābhāgiyena asekkhabhāgiyena ca.

Lokiyañca lokuttarañca sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca ubhayena niddisitabbaṃ, ñāṇaṃ paññāya niddisitabbaṃ paññindriyena paññābalena adhipaññāsikkhāya dhammavicayasambojjhaṅgena sammādiṭṭhiyā tīraṇāya santīraṇāya dhamme ñāṇena anvaye ñāṇena khaye ñāṇena anuppāde ñāṇena anaññātaññassāmītindriyena aññindriyena aññātāvindriyena cakkhunā vijjāya buddhiyā bhūriyā medhāya, yaṃ yaṃ vā pana labbhati, tena tena paññādhivacanena niddisitabbaṃ.

Ñeyyaṃ atītānāgatapaccuppannehi ajjhattikabāhirehi hīnappaṇītehi dūrasantikehi saṅkhatāsaṅkhatehi kusalākusalābyākatehi saṅkhepato vā chahi ārammaṇehi niddisitabbaṃ. Ñāṇañca ñeyyañca tadubhayena niddisitabbaṃ, paññāpi ārammaṇabhūtā ñeyyaṃ, yaṃ kiñci ārammaṇabhūtaṃ ajjhattikaṃ vā bāhiraṃ vā, sabbaṃ taṃ saṅkhatena asaṅkhatena ca niddisitabbaṃ.

Dassanaṃ bhāvanā [dassanā bhāvanā (sī.)] sakavacanaṃ paravacanaṃ visajjanīyaṃ avisajjanīyaṃ kammaṃ vipākoti sabbattha tadubhayaṃ sutte yathā niddiṭṭhaṃ, tathā upadhārayitvā labbhamānato niddisitabbaṃ, yaṃ vā pana kiñci bhagavā aññataravacanaṃ bhāsati, sabbaṃ taṃ yathāniddiṭṭhaṃ dhārayitabbaṃ.

Duvidho hetu yañca kammaṃ ye ca kilesā, samudayo kilesā. Tattha kilesā saṃkilesabhāgiyena suttena niddisitabbā. Samudayo saṃkilesabhāgiyena ca vāsanābhāgiyena ca suttena niddisitabbo. Tattha kusalaṃ catūhi suttehi niddisitabbaṃ vāsanābhāgiyena dassanabhāgiyena bhāvanābhāgiyena asekkhabhāgiyena ca. Akusalaṃ saṃkilesabhāgiyena suttena niddisitabbaṃ . Kusalañca akusalañca tadubhayena [tadubhayehi (sī.)] niddisitabbaṃ. Anuññātaṃ bhagavato anuññātāya niddisitabbaṃ, taṃ pañcavidhaṃ saṃvaro pahānaṃ bhāvanā sacchikiriyā kappiyānulomoti, yaṃ dissati tāsu tāsu bhūmīsu, taṃ kappiyānulomena niddisitabbaṃ. Paṭikkhittaṃ bhagavatā paṭikkhittakāraṇena niddisitabbaṃ. Anuññātañca paṭikkhittañca tadubhayena niddisitabbaṃ. Thavo pasaṃsāya niddisitabbo. So pañcavidhena veditabbo bhagavato dhammassa ariyasaṅghassa ariyadhammānaṃ sikkhāya lokiyaguṇasampattiyāti. Evaṃ thavo pañcavidhena niddisitabbo.

Indriyabhūmi navahi padehi niddisitabbā, kilesabhūmi navahi padehi niddisitabbā, evametāni aṭṭhārasa padāni honti nava padāni kusalāni nava padāni akusalānīti, tathāhi vuttaṃ ‘‘aṭṭhārasa mūlapadā kuhiṃ daṭṭhabbā, sāsanappaṭṭhāne’’ti. Tenāha āyasmā mahākaccāyano –

‘‘Navahi ca padehi kusalā, navahi ca yujjanti akusalappakkhā;

Ete khalu mūlapadā, bhavanti aṭṭhārasa padānī’’ti.

Niyuttaṃ sāsanappaṭṭhānaṃ.

Ettāvatā samattā netti yā āyasmatā mahākaccāyanena bhāsitā bhagavatā anumoditā mūlasaṅgītiyaṃ saṅgītāti.


习气部分的应该用持戒者来阐释，这些持戒者有五位：性戒、受戒、心寂静、止和观，习气部分的应该用这五位来阐释。
出世间法的应该用三种来阐释：见道部分、修道部分和无学部分。
世间法和出世间法，以七个基础的和以法为基础的，都应该用两者来阐释，智应该用慧来阐释，用慧根、慧力、胜慧学、法择决择分、正见、度和到达彼岸，在法中以智随顺智、以智断尽智、以智不生智、以智未知当知根、以智知根、以智已知根、眼、明、觉悟、广博、智慧，以及任何可以得到的，都应该用它来阐释“慧”这个词。
所知应该用过去、未来和现在，内在的和外在的，下等的和上等的，远的和近的，有为的和无为的，善的、不善的和无记的，总而言之，应该用六种目标来阐释。智和所知应该用两者来阐释，作为目标的慧也是所知，任何内在的或外在的作为目标的东西，都应该用有为的和无为的来阐释。
见道、修道、自己的话、别人的话、应该舍弃的、不应该舍弃的、业、果报，所有这些在**中都应该按照所说的那样，在能够得到的情况下加以理解和阐释，佛陀所说的任何其他话，都应该按照所说的那样加以理解。
因有两种：业和烦恼，集是烦恼。其中，烦恼应该用烦恼部分的来阐释。集应该用烦恼部分和习气部分的来阐释。其中，善应该用四种来阐释：习气部分、见道部分、修道部分和无学部分。不善应该用烦恼部分的来阐释。善和不善应该用两者来阐释。被允许的应该用佛陀的允许来阐释，它有五种：守护、断除、修习、证得和随顺于适宜，在不同的境界中看到的，应该用随顺于适宜来阐释。应舍弃的应该用佛陀舍弃的理由来阐释。被允许的和应舍弃的应该用两者来阐释。顶点应该用赞叹来阐释。它应该用五种方式来理解：佛陀、法、圣僧、圣法和世间功德。这样，顶点应该用五种方式来阐释。
根位应该用九个词来阐释，烦恼位也应该用九个词来阐释，这样就有十八个词，九个善的词和九个不善的词，正如所说的“十八个根本词在哪里可以看到？在教法建立的地方”。因此，尊者大迦旃延说：
“九个善的词，
九个不善的词；
这些是根本词，
共有十八个。”
论是教法建立的地方。
尊者大迦旃延所说的、佛陀认可的根本**论到此结束。


Nettippakaraṇaṃ niṭṭhitaṃ.

《指导论》结束。

